2020. gads un vīrusa Covid-19 izplatība pasaules un Latvijas ekonomikā u.c. jomās viesa kardinālas pārmaiņas, mainot gan komercdarbības, gan arī ikviena iedzīvotāja ikdienas paradumus. Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju pierādīja spēju veiksmīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem un rast jaunas pieejas, sadarbības partnerus un formas, turpinot savu uzņēmumu izaugsmi, kas nodrošināja kopējās ekonomikas noturību un izteikti mazu kritumu. Vienlaikus ir virkne pakalpojumu nozaru, kuru darbību Covid-19 izraisītās sekas skāra daudz būtiskāk.
Lai mazinātu 2020.gada nesto pārmaiņu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, par galveno mērķi izvirzījām atbalsta mehānismu izstrādi un ieviešanu uzņēmēju un darbinieku atbalstam – gan tiem, kuru darbība tiek ierobežota līdz ar vīrusa izplatības mazināšanas pasākumiem, gan tiem, kuri gatavi jauniem lēcieniem – darbības paplašināšanai un jauniem eksporta tirgiem. Tas tika izdarīts! Turklāt, sekojot situācijai, darbs pie atbalsta programmu uzlabošanas notiek nepārtraukti.
Lai palīdzētu uzņēmējiem un darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātām personām un iedzīvotājiem kopumā pārvarēt Covid-19 izplatības izraisītās sekas, Ekonomikas ministrija (EM) 2020. gadā izstrādāja, īstenoja un turpina īstenot arī 2021. gadā vairāk kā 20 atbalsta programmas.
Turklāt mūsu uzņēmēju uzdrošināšanās un īstenotie atbalsta pasākumi nodrošināja noturīgu investīciju apjomu Latvijas tautsaimniecībā šajā sarežģītajā laikā. 2020. gada deviņos mēnešos iekšzemes investīcijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bija tikai par 0,7% zemākā līmenī, kas ir salīdzinoši neliels investēšanas aktivitāšu kritums. Savukārt piesaistītās ārvalstu tiešās investīcijas 2020.gada desmit mēnešos sasniedza 649 miljonus eiro un tās ir lielākās investīcijas pēdējos septiņos gados.
Latvijas tautsaimniecības attīstība ir visai cieši saistīta ar eksporta iespējām, tādēļ atzinīgi vērtējams gada pēdējos mēnešos novērotais straujais preču eksporta pieaugums, gada vienpadsmit mēnešos eksportam pārsniedzot 2019. gada apjomus par 0,7%.
Prognozējam, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums pērn būs 5-6% robežās, salīdzinot ar 2019. gadu, kas ir būtiski mazāks, kā vidēji ES. Līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešanu mainījusies arī situācija darba tirgū krasi – prognozējams, ka bezdarba līmenis 2020. gadā pārsniegs 8%. Galvenie ekonomikas rādītāji ļauj cerēt uz Latvijas ekonomikas atkopšanos un augšupeju jau šogad – prognozējam IKP pieaugumu 2021. gadā par 3,7%.
Šogad mūsu galvenais uzdevums ir "pārziemot" krīzi, vienlaikus izmantojot šo laiku, lai pagrieztu ekonomiku mums vēlamajā, augšupejošā virzienā. Neapšaubāmi, sekmīgas Covid-19 vakcinācijas rezultātā ekonomikas atveseļošanās notiks straujāk, bet pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai, produktivitātei un konkurētspējai būs valsts sniegtais atbalsts. Tāpēc mūsu uzdevums ir iedrošināt uzņēmējus attīstīt inovācijas un iet jaunos tirgos, nodrošināt labu biznesa vidi, lai rastos jaunas, labi apmaksātas darba vietas mūsu iedzīvotājiem.
Būtisku stimulu Latvijas ekonomikai dos Eiropas Savienības daudzgadu budžeta un Ekonomikas atjaunošanas plāna finansējums, tāpēc, plānojot reformas, domājam par vienmērīgu Latvijas ekonomisko attīstību, īpaši rūpējoties par reģioniem, lai nodrošinātu gan mūsu iedzīvotājus ar darbu, gan piedāvājot arī mājokļus. Nozīmīgs solis iedzīvotāju un uzņēmēju labklājības uzlabošanai ir arī pērn panāktā vienošanās šogad samazināt OIK vidēji par 23%.
Reizē ar Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas risinājumiem, 2020. gadā EM sadarbībā ar uzņēmējiem, nozaru ekspertiem un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām izstrādāja Latvijas ekonomikas atjaunošanas plānu "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kam jākļūst par instrumentu ātrākai Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanai. Tāpat tika sagatavoti priekšlikumi jaunā Eiropas Savienības fondu perioda un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna programmām, lai sekmētu Latvijas ekonomikas digitalizāciju un konkurētspēju.
Plaši diskutējot ar sadarbības partneriem, izstrādāts Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu projekts 2021.-2027.gadam, kas iezīmē tautsaimniecības attīstību nākamajiem septiņiem gadiem un nepieciešamās investīcijas. Nacionālās industriālās politikas mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā.
Apstiprināts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam, kas ir galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. Plāna mērķis ir ilgtermiņā sekmēt klimata neitrālas un starptautiski konkurētspējīgas mūsu valsts tautsaimniecības attīstību un tas ietver 100 dažādus politikas pasākumus, paredzot rīcību 12 virzienos.
Turpinot darbu pie obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas sakārtošanas, pērn stiprināta OIK saņemošo staciju uzraudzība, kā arī ieviesti stigrāki nosacījumi to darbībai, nosakot, ka krāpniecības rezultātā valsts atbalsta tiesības tiek zaudētas un obligātais iepirkums izbeigts. Vienlaikus tika panākta vienošanās par mehānismu pakāpeniskai OIK samazināšanai iedzīvotāju un uzņēmumu maksājumos, šim mērķim novirzot AS "Latvenergo" dividendes.
Lai sekmētu kvalitatīvu un ģimenes vajadzībām atbilstošu mājokļu pieejamību, pērn paplašināta atbalsta programma mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem, paredzot arī valsts subsīdiju "Balsts", izstrādāta Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija, panākts papildu 35 miljonu eiro finansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas programmai un pēc vairāku gadu pārtraukuma panākts valsts budžeta līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem.
Turpinot uzlabojumus būvniecības regulējumā, apstiprināti grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz atcelt ierobežojumu būvspeciālistiem ar būvtehniķa profesionālo kvalifikāciju turpināt strādāt būvdarbu vadītāja un būvuzrauga profesijā, kā arī virzību Saeimā uzsāka jauni grozījumi Būvniecības likumā, lai būtiski uzlabotu regulējumu attiecībā uz būvniecības procesa dalībnieku atbildību.
Tāpat 2020. gadā rasta iespēja stiprināt Konkurences padomes finansiālo un profesionālo kapacitāti, kā arī pilnveidot iestādes pilnvaras.
Lai arī Covid-19 vīrusa izplatības dēļ 2020. gadā tika atcelta virkne klātienes pasākumu, EM rīkoja virkni tiešsaistes tikšanās, kas sekmēja ārējo ekonomisko attiecību intensificēšanu un stiprināšanu ar tādām valstīm kā Japāna, Ukraina, Vācija, Igaunija, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Turcija, Moldova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
