Lai jauns uzņēmums ienāktu tirgū vai esošs paplašinātos, ir nepieciešamas divas būtībā pašsaprotamas lietas – darbaspēks un telpas. It kā vienkārša formula, tomēr jautājums, kāpēc Rīga tik gausi virzās uz priekšu, paliek aktuāls.
Arī 2021. gads ir jāsāk ar nelielu salīdzinājumu starp Viļņu un Rīgu. Statistiski Viļņa ir mazāka pilsēta ar mazāku iedzīvotāju skaitu, mazāku lidostu utt. Tas nozīmē ka būtībā Rīgai kārtis ir iedalītas labākas, tomēr kāpēc tik ļoti atpaliekam? Šeit atbilde nav tālu jāmeklē – ir piedāvājums, būs pieprasījums.
2021. gada sākumā Viļņā būvniecībā ir 14 biroju projekti ar platību, kas pārsniedz 220,000 m2, kā arī pēdējos gados nomas darījumu apjoms vidēji ir bijis 2-3 reizes lielāks nekā Rīgā. Pēdējos divos gados Viļņā ir ienākušas sešas jaunas starptautiskas kompānijas, kā arī tirgū jau esošās nav baidījušās nozīmīgi paplašināties, veidojot jaunus globālos biznesa, zvanu un pakalpojumu centrus, protams, šādi arī papildinot darba vietu skaitu valstī. Būtībā, kamēr Rīgā varam piedāvāt tikai dažus jaunus projektus, kaimiņos uz paplātes tiek nolikti desmiti, tādejādi arī radot lielāku iespēju, ka arī Baltijas tirgū esošie uzņēmumi paplašināsies tieši Viļņā. Jāpiebilst, ka pēdējo divu gadu platību pieaugums arī Rīgā nav palicis neredzams. Pat ņemot vērā Covid-19 situāciju, 2020. gadā kopējais iznomāto telpu skaits Rīgā sasniedz aptuveni 34,000 m2. Ja iepriekšējos gados Rīgā ienāca maksimums viens jauns uzņēmums gadā, tad 2020. gads iezīmējās ar trīs jaunpienācējiem – "Norwegian Air Resources SSC", "The Soul Publishing" un "Swisscom". Tātad, palielinoties piedāvājumam, spējām piesaistīt jaunas kompānijas un pandēmijas laikā saglabājās iznomāto telpu skaits 2019. gada līmenī.
Vai lielajiem projektiem pilsētai būtu jānodrošina īpaša pieeja – "zaļais koridors"?
Šobrīd tiek diskutēts vai ir nepieciešama sistēma, kad lielie attīstības projekti tiek virzīti ātrāk, radot tā saucamo "zaļo koridoru". Šeit uzreiz atkal ir vērts pieminēt Viļņu, kur biroju ēkas būvniecību ir iespējams sākt 2-2,5 reizes ātrāk nekā Rīgā. Tādejādi no plānošanas līdz brīdim kad var sākt būvēt, Viļņā ir nepieciešams krietni mazāks laiks. Lai Rīga spētu konkurēt, Domei būtu jāpieņem drosmīgi lēmumi un jāļauj pilsētā augt jauniem moderniem biroju centriem, kas radītu papildu darba vietas.
Vai pēdējo gadu Rīgas biroju tirgus nedaudz pozitīvākās tendences ir apstādinājusi pandēmija?
Ja 2019. gadā redzējām lielāko biroju platību apjoma pieaugumu pēdējos desmit gados, tad 2020. gadā tika pabeigti divi nozīmīgi A klases projekti: "Z-Towers" un "Origo One" Biznesa centrs, kuri papildināja visai mazskaitlīgo A klases biroju pulku pilsētā. Kopumā 2020. gadā biroju būvniecības apjomi nedaudz kritās. Vairāki attīstītāji, ņemot vērā pavasarī esošo neskaidrību ap Covid-19 situāciju, savu projektu būvniecības sākumu nedaudz iepauzēja, gaidot kā mainīsies situācija. Tomēr, lai arī kopējā situācija ar Covid-19 nemainījās, redzam ka Rīgā būvniecību ir uzsākuši divi nozīmīgi A klases biroju projekti, "Verde" un "Novira Plaza", kas papildinās Skanstes un Centra rajonus ar vairāk nekā 40,000 m2 biroju platību. Aktīvu darbu pie jauna darījumu un komerckvartāla izbūves Ķīpsalā ar veco ēku demontāžu ir sācis projekta attīstītājs, investīciju fonds "Lords LB Special Fund V". 2021. gada sākumā līdzīgi darbi ir uzsākti centrā, kur "Kimmel" kvartālā veco ēku demontāžu ir uzsākusi Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija "Eastnine", arī šeit ir plānots attīstīt darījumu kvartālu. Šobrīd aktīvā plānošanā Rīgā ir vairāk nekā desmit projekti ar iznomājamo platību, kas pārsniedz 200,000 m2. Visai ambiciozie attīstītāju plāni norāda, ka sākam adaptēties jaunajā pasaules realitātē.
Kā izskaidrot lielo brīvo biroju platību apjomu Rīgā un vai tas nozīmē, ka telpas pietiek?
2020. gada vidū A un B klases biroju brīvo platību apjoms sasniedza augstāko līmeni kopš 2010. gada. Protams, savu ietekmi atstāja pandēmija un ap to radītās sekas. Daļa uzņēmumu un to darbinieki turpināja daļēji vai pilnībā strādāt no mājām, kā arī, samazinoties biznesa apgriezieniem, sāka domāt par vajadzīgo platību apjomu. Tomēr uz gada beigām brīvo platību apjoms nedaudz samazinājās uz jau minēto jaunpienācēju rēķina, kā arī bija vietējie uzņēmumi, kas nozīmīgi paplašinājās, kā, piemēram, kompānija "Evolution". Tiesa, svarīgi, ka esošā vakance A un B1 klases birojiem attiecīgi 26-27% un 16-17%, samazinātos uz vairāk kā pusi, ja mēs izslēgtu pāris salīdzinoši nesen tirgū ienākušos produktus, biroju ēkas, kas līdz galam neatbilst tirgus pieprasījumam atrašanās vietas vai cenas ziņā, kā arī senāk būvētus projektus, kuri, iespējams, vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
