Delfi foto misc. - 70393
Foto: Publicitātes foto

Neraugoties uz pandēmijas krīzi, pagājušais gads IPO (sākotnējo publisko piedāvājumu) darījumiem bija īpaši izdevies – pat neskatoties uz nestabilu gada sākumu, pērnais gads ne tikai pārspēja 2019. gadu gan pēc darījumu, gan piesaistīto investīciju apjoma, bet pat bija labākais kopš 2010. gada pēc investīciju apjoma. Proti, pērn pasaulē tika īstenoti 1363 IPO darījumi pretēji 1146 gadu iepriekš (par 19% vairāk), bet kopējais investīciju apjoms 2020. gadā bija 268 miljardi ASV dolāru, pretēji 208 miljardiem 2019. gadā (par 29% vairāk).

Iemesls šādai negaidīti veiksmīgai tirgus attīstībai lielā mērā bija un ir īpaši zemās procentu likmes un valstu monetārās politikas, ka veicina liela daudzuma likviditātes līdzekļu nonākšanu finanšu tirgū. Gan IPO uzņēmumi, gan investori izmantoja šo situāciju. Tāpat augstā uzņēmumu un investoru aktivitāte parādīja, ka tirgus raugās tālāk par pandēmiju un tic uzņēmumu attīstības projekcijām ilgākā termiņā.

Interesanti, ka pats IPO darījumu īstenošanas process samērā ātri piemērojās pandēmijas prasībām – līdzīgi kā teju jebkurā dzīves jomā, arī IPO darījumu iepazīstināšanas semināri (roadshows) un investoru zvani tika organizēti attālināti. Finanšu tirgus parādīja, ka klātbūtnes efekts darījumiem nav galvenais.

Āzija nosaka toni

Tas, ka visvairāk IPO darījumu notiek Āzijas tirgos nav jaunums – reģionālā salīdzinājumā tieši Austrumu tirgos parasti ir visvairāk darījumu un pērn 60% visu IPO darījumu notika tieši Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgos. Tāpat arī lielākie IPO darījumi pasaulē pagājušajā gadā notika Āzijā – lielākais bija Ķīnas SMIC (Semiconductor Manufacturing International Corp.), kas Šanhajas tehnoloģiju "STAR" biržā piesaistīja 7,6 miljardus ASV dolāru, kuram seko tehnoloģiju uzņēmuma "JD.com" IPO darījums 4,5 miljardu ASV dolāru apmērā Honkongas biržā.

Savukārt no plašākā sabiedrībā pazīstamākiem uzņēmumiem jāatzīmē izmitināšanas pakalpojumu platformas "Airbnb Inc." IPO darījums, kas ASV "Nasdaq" biržā piesaistīja 3,8 miljardus ASV dolāru. Tas bija otrs lielākais IPO darījums ASV pagājušajā gadā – lielākais bija mākoņdatošanas uzņēmuma "Snowflake Inc." IPO "NYSE" biržā ar tā 3,9 miljardiem ASV dolāru.

Ja Šanhajas birža pērn bija lielākā pasaulē pēc darījumu skaita (233 darījumi jeb 17,1%), tad pēc IPO investīciju apjoma lielākā birža pasaulē tomēr joprojām ir ASV – "Nasdaq" ar 55,3 miljardu ASV dolāru investīcijām (20,6% no visiem IPO ieņēmumiem pasaulē), kurai sekoja Honkongas birža ar 51,2 miljardiem (19,1%) un Šanhaja ar 49,6 miljardiem (18,5%).

Ļoti labi IPO tirgiem veicās arī Eiropā – šeit darījumu skaits 2020. gadā pieauga par 23%, salīdzinājumā ar 2019. gadu, kamēr piesaistīto investīciju apjoms bija par 9% lielāks. Lielākā Eiropas birža bija Londona ar tās 30 IPO darījumiem par kopējo 11,7 miljardu ASV dolāru apjomu. Jāatzīmē arī Oslo "Bors" un "Axess" birža, kurā pērn notika pat 42 IPO darījumi, piesaistot 3,4 miljardus ASV dolāru. Oslo piemērs ir interesants Latvijas gadījumā, jo parāda, ka IPO darījumam nav jābūt ārkārtīgi lielam, lai piesaistītu investoru uzmanību. Eiropas mērogā daudzi Latvijas uzņēmumi varētu startēt sākotnējo piedāvājumu tirgū, ja vien to plānotu darīt.

IPO kandidātiem jādomā par ilgtspēju un pārvaldību

Veiksmīgiem IPO kandidātiem, tostarp no Latvijas vai Baltijas, šobrīd ir labs laiks plānot savu darījumu, taču jāpievērš īpaša uzmanība sava biznesa spējai pielāgoties negaidītiem apstākļu pavērsieniem. Kā jau ierasts, IPO investori novērtē uzņēmumu attīstības vīziju un inovatīvus biznesa modeļus, taču šobrīd papildus vērtība tiek piešķirta uzņēmumu spējai atgūties un mainīties krīžu situācijās, kā arī svarīgs ir finanšu un likviditātes stāvoklis.

Jauna tendence IPO darījumos noteikti ir arī uzsvars uz ilgtspējas un pārvaldības jautājumiem. Uzņēmumiem savā IPO naratīvā ir jāparāda sociāla atbildība un mūsdienīga pārvaldība, kas caurauž visu uzņēmuma attīstības stāstu.

Latvijas uzņēmējiem savā IPO stāstā es ieteiktu šos jautājumus izdalīt atsevišķi un izstrādāt īpaši rūpīgi, jo nav pamata uzskatīt, ka šo faktoru nozīme mazināsies. Investori grib redzēt, ka uzņēmums ir gatavs prasīgai sociālai videi, spēj iekļauties jaunā klimata politikā, bet tā pārvaldība atbilst modernām ētikas un efektivitātes normām. No investoru viedokļa iemesls šim pievērst uzmanību ir vienkāršs – tirgi gaida, ka ilgtspēja un pārvaldība būs kritiski svarīgi attīstību noteicoši faktori un, ja uzņēmums tiem nav gatavs šobrīd, tātad pārmaiņas būs jāveic vēlāk un tam attiecīgi būs izmaksas un iespējami biznesa satricinājumi. Latvijas uzņēmumi ilgtspēja un pārvaldība ir iespēja rādīt pozitīvu piemēru.

Raugoties uz priekšu, šī gada pirmā puse izskatās optimistiski. Tuvākos mēnešus raksturos joprojām augsta likviditāte, kuru stiprinās valdību fiskālā atbalsta iejaukšanās, kā arī ziņas par vakcinācijas progresu tirgos un sabiedrībā viesīs cerīgu noskaņojumu. Tomēr investoriem jāsaglabā pragmatisks un uzmanīgs situācijas vērtējums, it sevišķi tajos gadījumos, kad pēc IPO darījumiem akciju cenas pērn piedzīvojušas būtisku izaugsmi, proti, tirgus korekcija ir iespējama.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!