Jānis Trēgers: Nepārdomāti lēmumi palīdz uzplaukt ēnu ekonomikai  (2)

Latvijas spēlētāju pāreju uz nelegālo tirgu uzrāda arī Baltijas valstu interaktīvo azartspēļu nozaru finanšu rādītāju salīdzinājums. Ja Lietuvā un Igaunijā nozare uzrāda strauju ienākumu pieaugumu, kas nozīmē arī lielāku nodokļu pienesumu abu valstu budžetiem, tad Latvijā skaitļi ir praktiski identiski 2019. gada rādītājiem, bet nodokļu ieņēmumu pieauguma vietā ir augusi nelegālā tirgus daļa.

Nelegālā tirgus daļas pieaugumu veicināja aizliegums darboties legālajiem operatoriem, par kuru nobalsoja Saeimas deputāti. Kā zināms, pērn no 8. aprīļa līdz 9. jūnijam, saskaņā ar Saeimas lēmumu licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru vietnes tika slēgtas. 2020. gada izskaņā, 11. decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei šos ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus interaktīvajām azartspēlēm.

Aizliegums izklaidēties interneta vidē, aizbildinoties ar epidemioloģiskajām prasībām, pats par sevi ir absurds, jo ikvienam skaidrs, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos tieši interneta vide ir drošākā gan komunikācijai, gan pirkumu veikšanai, gan izklaidei. Savukārt lēmumu pieņēmēju priekšstatus par nepietiekamu iedzīvotāju finanšu pratību apgāž iepriekšējo krīžu pieredze. 2009.gada krīzē azartspēļu nozares apgrozījums kritās, jo iedzīvotāji spēj kritiski izvērtēt savu finanšu stāvokli un pirmkārt samazina izdevumus neobligātajiem tēriņiem, proti - izklaidei.

Azartspēles, tāpat kā videospēlēs un alkohols var izraisīt atkarību tiem cilvēkiem, kam ir nosliece uz to. Saskaņā ar Veselības ministrijas 2019. gadā veikto pētījumu Latvijā tie ir ap 16 000 cilvēku. Var droši pieņemt, ka kopš pētījuma veikšanas liela daļa šo spēlētāju sevi paspējuši pasargāt, izmantojot Pašatteikušos spēlētāju reģistru, kurā gadu pēc tā ieviešanas 2020.gada 1. janvārā sevi iekļāvuši vairāk nekā 14 000 spēlētāju. Savukārt Latvijā licencētie, legālie interaktīvo azartspēļu operatori, atšķirībā no nelegālajiem, iestājas par atbildīgu spēli un nodrošina ne vien valsts noteiktos atbildīgās spēles un kontroles rīkus, bet arī brīvprātīgi papildina šo rīku klāstu, nodrošinot vispusīgu spēlētāju uzraudzību un iespējami lielāku atkarību prevenciju.

Savā spriedumā Satversmes tiesa norāda, ka lai nodrošinātu to personu aizsardzību, kurām ir problēmas ar azartspēļu spēlēšanu, bet vienlaikus respektētu citu indivīdu, kurām azartspēles ir izklaides veids, pašnoteikšanās un izvēles brīvību, likumdevējam ir citi rīki, proti, tas varētu paredzēt, ka ikvienai personai individuāli uz ārkārtējās situācijas laiku ir pienākums noteikt savus tērējamos naudas limitus. Turklāt likumdevējs varētu noteikt, ka interaktīvo azartspēļu operatoriem ir aizliegts sniegt savus pakalpojumus tām personām, kuras nav noteikušas savus individuālos tērējamos naudas limitus. Jāatgādina, ka interaktīvo spēļu jeb Gametech uzņēmumi balstās tehnoloģijās un mākslīgā intelekta izmantošana nodrošina plašas spēles uzraudzības iespējas. Operatoriem ir iespējas ieviest papildus terminētus rīkus.

Daudz jautājumu raisa arī Saeimas deputātu lēmums slēgt uzņēmēju interaktīvo azartspēļu vietnes, vienlaicīgi ļaujot netraucēti darboties valsts azartspēļu uzņēmumam "LatLoto". No Satversmes tiesa veiktā izvērtējuma izriet, ka starp interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm un momentloterijām pastāv vairākas līdzības un tās ir nošķiramas no klātienes azartspēlēm. Tādēļ jebkuri ierobežojumi, ko likumdevējs saistībā ar ārkārtējo situāciju plāno ieviest attiecībā uz interaktīvajām azartspēlēm, ir jāattiecina arī uz interaktīvajām izlozēm un momentloterijām, ko organizē VAS "Latvijas Loto". Pretējā gadījumā var tikt konstatēta ierobežojumu neatbilstība Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam, kura uzdevums ir nodrošināt to, ka likums tiek piemērots bez jebkādām privilēģijām.

Eksperti vienbalsīgi atzīst, ka no valsts puses ir būtiski ieviest sabalansētu regulējumu, kas nodrošinātu kontroli un ierobežojumus, vienlaicīgi nepadarot licencēto operatoru piedāvājumu nekonkurētspējīgu. Pretējā gadījumā spēlētāji arvien vairāk izvēlas izmantot nelegālo azartspēļu operatoru vietnes. Savukārt nelegālās vietnes neievēro konkrēto valstu normatīvos regulējumus, kā arī nav ieinteresēti ieguldīt atbildīgās spēles rīkos, tāpēc spēlētāji tajās netiek pasargāti. Turklāt nelegālās vietnes ir relatīvi viegli pieejamas un tās var izmantot arī tie cilvēki, kas ir sevi ievietojuši Pašatteikušos personu reģistrā.

Arī Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka azartspēļu reklāmas pārmērīga ierobežošana var kaitēt patērētāju aizsardzībai un veicināt to pāreju uz nelegālajām vietnēm. Bet iesaistoties nelegālajā interaktīvo azartspēļu vidē, spēlētāji sevi pakļauj nedrošai, neuzraudzītai un nekontrolētai spēlei. Nelegālajās vietnēs ir īpaši augsts risks, ka spēlētājs var tikt apkrāpts vai, izmantojot pārmērīgas vai maldinošas reklāmas vai akcijas, ierauts azartspēļu atkarībā. Turklāt nelegālais azartspēļu tirgus tiek saistīts ar organizēto noziedzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī nodokļu nemaksāšanu.

Pirms dažiem gadiem nozares lielākie uzņēmumi apvienojās un izveidoja Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrību (LIAB), ar nolūku veicināt saprātīgu interneta azartspēļu patēriņu, kā arī iestāties par godīgu tirgu visiem licencētajiem interaktīvo azartspēļu uzņēmumiem Latvijā. Mēs iestājamies par atbildīgu spēli un sagaidām tādu arī likumdevējiem un no visiem, kas veido Latvijas politiku.

Pagājušā gada rūgtā pieredze pierāda, ka nepārdomāti, populistiski lēmumi nenes labus rezultātus, gluži pretēji. Ar šādiem lēmumiem likumdevējs iegrūž cilvēkus nelegālajā azartspēļu tirgū, pakļaujot spēlētājus atkarību un krāpšanas riskam. Jo nelegālajās vietnēs nedarbojas nedz Pašatteikušos personu reģistrs, nedz citi atbildīgas spēles rīki, kuri ir pieejami legālajās vietnēs.

Latvijā pastāv legāla, no valsts puses stingri uzraudzīta interaktīvo azartspēļu nozare (Gametech). Visi nozares dalībnieki ir augsti attīstīti tehnoloģiju uzņēmumi un par likumā noteikto pienākumu izpildi atbild ne tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšā, bet arī ir NILLTFN subjekti, kurus sadarbojas ar Finanšu izlūkošanas dienestu un citām iestādēm.

Pirms pusotra gada LIAB biedri parakstīja nozares Ētikas kodeksu, apņemoties ieviest papildu atbildīgas spēles rīku. Nozare jau vairākus gadus mudināja ieviest visaptverošu Pašatteikušos personu reģistru, kas beidzot ir noticis. Operatori nepārtraukti pārņem pieredzi atbildīgas spēles jomā no saviem ārvalstu investoriem. Atbildīgu spēli mēs sagaidām arī no politiķiem, jo tikai sadarbojoties un saskatot dažādu lēmumu cēloņsakarības un riskus, mēs varam mazināt nelegālo azartspēļu izplatību Latvijā un pasargāt spēlētājus.