Jānis Trēgers
Foto: Publicitātes foto
Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi visā pasaulē padarīja par teju neiespējamu visa veida klātienes izklaidi, vienlaicīgi paverot plašas attīstības iespējas visām "online" izklaidēm: kino, koncerti, azartspēles, "e-sports". Gandrīz visā pasaulē interaktīvās izklaides, arī azartspēļu platformas piedzīvoja strauju augšupeju. Viens no retajiem izņēmumiem ir Latvija. Vēl vairāk – dēļ nepārdomātiem politiskajiem lēmumiem Latvijas spēlētāji tikuši novirzīti uz nelegālajām, Latvijā nelicencētajām spēļu vietnēm. Dati par nelegālo "online" azartspēļu tirgus pieaugumu to uzskatāmi parādā – ja 2019. gadā šī nelegālais tirgus tika aplēsts 34,3 miljonu eiro apmērā, tad pērn tas bija jau 45,9 miljonus eiro liels.

Latvijas spēlētāju pāreju uz nelegālo tirgu uzrāda arī Baltijas valstu interaktīvo azartspēļu nozaru finanšu rādītāju salīdzinājums. Ja Lietuvā un Igaunijā nozare uzrāda strauju ienākumu pieaugumu, kas nozīmē arī lielāku nodokļu pienesumu abu valstu budžetiem, tad Latvijā skaitļi ir praktiski identiski 2019. gada rādītājiem, bet nodokļu ieņēmumu pieauguma vietā ir augusi nelegālā tirgus daļa.

Nelegālā tirgus daļas pieaugumu veicināja aizliegums darboties legālajiem operatoriem, par kuru nobalsoja Saeimas deputāti. Kā zināms, pērn no 8. aprīļa līdz 9. jūnijam, saskaņā ar Saeimas lēmumu licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru vietnes tika slēgtas. 2020. gada izskaņā, 11. decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei šos ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus interaktīvajām azartspēlēm.

Veselības ministrijaSaeimaEiropas KomisijaSatversmes tiesaAzartspēlesIzložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit