Daudziem IoT jeb lietu internets sākotnēji saistās ar izdevumiem, kuriem nav racionāla pamata vai arī biznesa ieguvumi ir ļoti minimāli. Taču, paskatoties uz iemesliem, kādēļ uzņēmumi vispār ir sākuši domāt un diskutēt par IoT, atklājas ļoti skaidri mērķi, ko uzņēmumi vēlas ar to sasniegt. "Tele2" kolēģi Zviedrijā, aptaujājot uzņēmumus, noskaidroja, ka pieci galvenie iemesli, kas turklāt ir faktiski vienādi visām uzņēmējdarbības nozarēm, ir darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, jaunu produktu ieviešana, kā arī darbinieku un klientu apmierinātība. Tie ir procesi, kuri ietekmē un maina biznesa vidi un kuri ir kļuvuši vēl aktuālāki Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā.
IoT attīstība un risinājumi ne tikai stimulē jaunus uzņēmējdarbības veidus, bet arī maina vecos. IoT patiesībā daudzām visai klasiskām nozarēm ir pavēris jaunu pasauli un jaunas – daudz plašākas biznesa iespējas, it īpaši B2B (business to business) jomā. Mēs šobrīd atrodamies punktā, ka gandrīz visu var pārdot kā pakalpojumu, tādēļ attīstās dažādi abonēšanas, koplietošanas un cita veida pakalpojumi jomās, kur tas iepriekš nebija pieredzēts.
Covid-19 izraisītās pandēmijas un tās ierobežojumu ietekmē biznesa modeļi piedzīvo un piedzīvos vēl straujākas pārmaiņas. Šī jaunā situācija uz daudzām lietām likusi paraudzīties citādāk, jo daudz ko varam darīt attālināti ar moderno tehnoloģiju palīdzību, tajā skaitā IoT risinājumiem. Piemēram, ēku uzraudzīšanā – cilvēki strādā attālināti un vairs nav nepieciešams cilvēkam būt uz vietas, lai kontrolētu siltumu, elektrību, atslēgtu un aizslēgtu durvis. Tāpat ir skaidrs, ka dažādi cilvēku pulcēšanās ierobežojumi ir uz palikšanu vēl kādu laiku. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kas lieto sabiedrisko transportu, iestājoties siltajai sezonai, var pārsēsties uz e-skūteriem, kuru joma gan vēl jāsakārto ar ceļu satiksmes noteikumiem, vai izmantot auto koplietošanas pakalpojumus, kas patiesībā darbojas ar IoT risinājumu palīdzību.
Daudzās valstīs, arī Latvijā, lauksaimniecībā tiek nodarbināti viesstrādnieki. Līdz ar ieceļošanas ierobežojumiem arī šo personu iebraukšana konkrētajā valstī ir apgrūtināta un ir jādomā, kā risināt darbaspēka deficīta jautājumus. Jau šobrīd gudrie sensori ļauj attālināti noteikt augsnes mitruma līmeni, barības vielas un citus faktorus, kas ietekmē ražu. Vienlaicīgi šādi sensori ļauj arī labāk plānot, kā izmantot darbaspēku. Proti, nav nepieciešams sūtīt pa visu lauku darbiniekus, ja var noteikt, ka, piemēram, ir jādodas uz 7. zonu, jo tur raža ir gatava novākšanai un tam būs nepieciešami pieci darbinieki.
Saikni starp IoT un klientu apmierinātību šķiet visvieglāk var novērot mazumtirdzniecības jomā. IoT risinājumi var palīdzēt, piemēram, pārtikas veikaliem izvairīties no preču zuduma un "tukšu" plauktu izraisītiem zaudējumiem. Modernās tehnoloģijas savlaicīgi ziņos, kur nepieciešami produktu papildinājumi, kā arī palīdzēs saprast pircēju paradumus, lai atbilstošāk plānotu preču pievedumus.
Vienlaicīgi dažādu ierobežojumu laikā iedzīvotāji ir labāk apguvuši iepirkšanos interneta vidē, kas daudziem no mums noteikti būs izveidojies par noturīgu ieradumu arī pēc tam, kad ierobežojumi beigsies. Tādēļ tehnoloģiju ražotāji un IoT risinājumu izstrādātāji, domājot, kā pilnveidot pircēju digitālo iepirkšanās pieredzi, ir izstrādājuši tā saucamās "smart-fitting-rooms" jeb gudrās pielaikošanas kabīnes, lai ikviens interesents var pielaikot izvēlēto apģērbu digitālajā vidē.
Kā redzams, iespēju un risinājumu ir ļoti daudz. Jau šobrīd ar drošu pārliecību var apgalvot, ka lietu internets būs viena no tuvākajā nākotnē straujāk augošajām nozarēm un, pateicoties tai, pieredzēsim daudzas pārmaiņas gan cilvēku ikdienā, gan uzņēmējdarbības vidē. 4G un 5G pamattīkla modernizācijas, pie kuras šogad sāksim darbu, un plašāks piedāvājums ar 5G atbalstošām ierīcēm būs papildu grūdiens vēl ātrākai un dažādākiem risinājumiem bagātākai IoT attīstībai arī Latvijā. Jau šobrīd uzņēmumi aktīvi lūkojas, kā izmantot IoT savā labā, jo ir gana daudz veiksmīgu piemēru dažādās nozarēs, sākot no "Latvenergo" viedajiem skaitītājiem līdz "Carguru" auto koplietošanas biznesa, kuru darbību nodrošina "Tele2" IoT risinājumi.
GSMA, kas apvieno vairāk nekā 750 lielākos telekomunikāciju operatorus visā pasaulē, prognozē, ka līdz 2025. gadam IoT nozare gūs ieņēmumus 1,1 triljona ASV dolāru apmērā, Eiropā vien – 242 miljardus dolāru. Kā rāda ārvalstu un Latvijas pieredze, tad IoT risinājumi ne vienmēr nozīmē ārkārtīgu sarežģītu risinājumu izstrādi un, ja ir nepieciešams uzlabot darba efektivitāti vai klientu apmierinātību, tad IoT ir viens no virzieniem, kurā vērts lūkoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
