2020. gadā "Nord Pool" apgabalā novērojām būtisku elektroenerģijas cenu kritumu, ko galvenokārt ietekmēja pieprasījuma samazinājuma tendences un atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums. Iepriekšējā gadā bija siltāki laikapstākļi un normāla hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstīs, tādēļ bija rekordaugsta izstrāde hidroelektrostacijās. Tāpat bija arī augsta vēja staciju izstrāde, kas izraisīja elektroenerģijas cenu lejupslīdi.
Tajā pašā laikā Covid-19 globālā pandēmija izraisīja energoproduktu pieprasījuma samazinājumu. Salīdzinot ar 2019. gadu, "Nord Pool" Latvijas tirdzniecības apgabalā gada vidējās elektroenerģijas cenas samazinājās par 26,5%. Turklāt 2020. gada mēneša vidējās cenas augstākas par iepriekšējā gada cenām bija tikai vienā mēnesī – decembrī. Vislielākās cenu starpības novērotas pirmajā pusgadā, ziemā un pavasarī, un to ietekmēja arī elektroenerģijas patēriņa kritums Eiropā un Latvijā. Turklāt Baltijā pirmo reizi bija novērotas negatīvas ikstundas cenas, ko izraisīja augsta vēja staciju izstrāde zema pieprasījuma apstākļos.
2020. gadā kopējais Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 7 135 520 megavatstundas (MWh), un tas ir par 2,2% mazāk nekā 2019. gadā un saglabā stabilitāti apmēram 2% svārstību robežās.
Jaunais starpsavienojums vēl vairāk izlīdzinās jau tā līdzīgās cenas ar Igauniju
2020. gada izskaņā tika pabeigti būvniecības darbi un pieņemta ekspluatācijā no jauna izbūvētā 330 kV elektropārvades līnija no TEC-2 uz Rīgas HES, kā arī pārbūvēts esošās 330 kV līnijas posms no TEC-2 līdz Salaspils apakšstacijai, kas ļaus pilnvērtīgi funkcionēt Igaunijas-Latvijas trešajam starpsavienojumumam. Tas savukārt ļaus vēl labāk izmantot elektroenerģijas tirgus priekšrocības, atbilstošos brīžos sniedzot iespēju piegādāt lētāku Ziemeļvalstu elektroenerģiju Latvijai. No 2019. gada vidus Igaunijas un Latvijas tirdzniecības apgabalu cenu starpības izlīdzināšanos ietekmēja zemāka ģenerācija Igaunijā, jo tur augstu izmešu kvotu cenu dēļ bija jāslēdz degslānekļa elektrostacijas. Iepriekšējā gadā cenu starpība samazinājās līdz pat 0,35 EUR/MWh, un gada beigās – decembrī mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija zemāka nekā Igaunijā.
Būtiski pieaugušas cenu starpības ar Somiju
2020. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski pieaugušas Latvijas un Somijas "Nord Pool" cenu starpības. Iemesls ir iepriekšējā gada zemais cenu līmenis Ziemeļvalstīs. Ja 2019. gadā starp abiem tirdzniecības apgabaliem starpība bija 2,24 EUR/MWh, tad 2020. gada vidējā cenu starpība ir teju trīskāršojusies un sasniedza 6,03 EUR/MWh, trīs mēnešos pārsniedzot arī 10,00 EUR/MWh robežu. Pieaugošās cenu starpības saistītas ar lielāku enerģijas deficītu Igaunijā jau pieminētās degslānekļa stacijas slēgšanas dēļ. Lai arī 2020. gadā bija divas reizes lielāka enerģijas plūsma no Somijas uz Baltiju nekā bija novērots 2019. gadā, tomēr cenu starpība starp Somiju un Latviju saglabājās un augstāko punktu sasniedza 2020. gada novembrī 13,48 EUR/MWh.
Nākotnes kontraktu cenas
2020. gadā nākotnes elektroenerģijas tirgū bija līdzīga tendence kā "Nord Pool spot" tirgū, kur 2021. gada Rīgas nākotnes (futures) kontrakta cenas piedzīvoja zemu cenu līmeni pirmā pusgada laikā, sekojot sistēmas nākotnes kontrakta cenu svārstībām. Rudenī vēsāku un sausāku laikapstākļu prognožu dēļ sākās būtisks cenu kāpums, taču novembrī atkal tās samazinājās, jo tika prognozēts augstāks nokrišņu daudzums un uzlabojās hidrobilances prognozes. 2020. gadā Rīgas 2021. gada nākotnes kontrakts bija par 3,15% augstāks nekā 2019. gadā.
Sistēmas nākotnes kontraktu cenu krasas izmaiņas ietekmēja galvenokārt izmaiņas hidrobilancē – sniega, kā arī ūdens uzkrājums augsnē un rezervuāros. Gada sākumā hidrobilance bija zem normas, tomēr, uzlabojoties laikapstākļiem, tā strauji pieauga, sasniedzot rekordaugstu līmeni un pīķi vasaras beigās, bet turpmāk hidrobilances līmenim samazinoties, nākotnes elektroenerģijas cenas piedzīvoja kāpumu.
Kādas cenas gaidīt
Iepriekš tika novērots, ka elektroenerģijas tirgus kļūst integrētāks un aizvien vairāk ir to faktoru, kas ietekmē cenu dinamiku. Jau šobrīd var novērot Covid-19 pandēmijas izraisīto ietekmi uz pieprasījumu, kas atspoguļojas elektroenerģijas tirgus cenās. Tajā pašā laikā arī politiskie notikumi un lēmumi, kuru uzmanības centrā ir klimata pārmaiņas, liek pāriet uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tādējādi pakāpeniski mainās ģenerācijas struktūra. Tādēļ elektroenerģijas cenas aizvien vairāk tiek pakļautas krasām svārstībām. Savukārt Ziemeļvalstīs svarīga loma ir hidroloģiskajai situācijai, kas jau šobrīd samazinās, cenām janvārī būtiski pieaugot. Turklāt starpsavienojumu izbūve, kā, piemēram, jaunais "NordLink" starpsavienojums starp Vāciju un Norvēģijas (NO2) tirdzniecības apgabalu, ļaus samazināt cenu starpību ar kontinentālo Eiropu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
