21. janvārī Saeima 1. lasījumā steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus likumā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdz ar vairākām izmaiņām paredz arī noteikt, ka uzņēmumu īpašniekiem, patiesā labuma guvējiem, kā arī augstākā līmeņa vadītājiem, arī pašnodarbinātām personām, kuri darbojas grāmatvedības nozarē, turpmāk būs jābūt arī nevainojamai reputācijai. Nebūtu jau nekas nepareizi, jo grāmatvedis tomēr darbojas arī sabiedrības labā, ja vien nebūtu risks beigās palikt bez sava uzņēmuma un arī ienākumiem.
Grozījumi steidzamības kārtā tika apstiprināti Saeimas attālinātās sēdes laikā. Manuprāt, neviens pat īsti neiedziļinājās šo grozījumu būtībā. Kas tad īsti būs ar to nevainojamās reputācijas jautājumu?
Vai VID tagad kontrolēs arī reputāciju?
Par nevainojamās reputācijas atbildīgo novērtētāju tiek noteikta institūcija, kura izsniedz licenci darboties grāmatvedības pakalpojumu nozarē. Grāmatvedības ārpakalpojumu darbību regulēs VID, tātad iestāde, kura vērtēs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja patiesā labuma guvēja reputācijas nevainības atbilstību likuma prasībām, būs VID. Man īsti nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tad tiks vērtēta šī nevainojamā reputācija. VID, kura īsti netiek galā ar nodokļu iekasēšanu un nodokļu izkrāpēju vai nemaksātāju izķeršanu, tagad būs tie, kuri vēl papildus noteiks kritērijus grāmatvežu, mākleru un nodokļu konsultantu nevainojamajai reputācijai?
Jaunajā Grāmatvedības likumā, kurš cerams, stāsies spēkā ar 2022. gada 1. janvāri, būs noteikts, ka grāmatvedības ārpakalpojumus varēs sniegt persona, kura atbildīs noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir attiecīgā izglītība, ir pieredze nozarē, kā arī persona nav krimināli sodīta. Plānotās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN) vēl paplašina prasības, lai saņemtu atļauju darbotos grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē. Praksē tas būs tā, ka, VID, kura ir atbildīgā institūcija par grāmatvežu uzraudzību, vērtēs ne tikai atbildīgā grāmatveža atbilstību prasībām, lai varētu saņemt licenci, bet arī patiesā labuma guvēja nevainojamo reputāciju. Un, ja gadījumā VID liksies, ka PLG fiziskās personas reputācija nav nevainojama, tad diemžēl, grāmatvedības uzņēmums licenci nesaņems.
No šī izriet vēl viena problēma – viena nelabvēļa ieraksts publiskā vietnē arī var kļūt par iemeslu, lai nevarētu kvalificēties licences saņemšanai. Vai arī, ja vēlies tikt galā ar savu konkurentu, tad uzraksti konkurentu apvainojošu ziņojumu un lieta darīta.
Cik tālu sniedzas grāmatveža atbildība?
Grāmatveži nepārvalda ne klienta naudu, ne arī mantu. Grāmatvedība funkcija ir – uzskaitīt uzņēmuma saimnieciskos līdzekļus. FAFT rekomendācijās ir noteikts, ka valstis tiek mudinātas attiecināt prasību par ziņošanu arī uz grāmatvežu profesionālajām darbībām. Pieņemu, ka sākotnēji uzsvars tika likts tikai uz tiem grāmatvežiem, kuri veic darījumus klientu vārdā, bet tika ieteikts arī attiecināt prasības par ziņošanu arī uz pārējiem grāmatvežiem. Tik tālu mēs varam saprast un pieņemt, ka grāmatvežiem ir pienākums ziņot un veikt citas darbības, ko nosaka NIILTFN likuma prasības. Bet mūsu valsts jau ar to vien neaprobežojas. Prasības kļūst arvien drastiskākas. Nespējot samazināt nodokļu nemaksāšanu valstī, tagad pienākums par "slikto uzņēmēju" identificēšanu un izķeršanu tiek uzlikts uz grāmatvežu, mākleru, nodokļu konsultantu pleciem. Un ziniet, kas ir pats labākais šajā visā – sodīti tiek grāmatveži par neziņošanu un iekšējās kontroles sistēmas neizstrādāšanu, bet ne tie, kuri reāli apkrāpj valsti. Valstī tiek radīta imitācija, ka notiek cīņa pret finanšu noziegumiem un kā kritērijs, lai noteiktu, cik efektīvi likumsargi strādā, ir – cik daudz grāmatvežu ir sodīti un par kādām summām.
Grāmatveža iespēja palikt bez sava uzņēmuma un ienākumiem
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 paredz akciju vai daļu atsavināšanu tikai gadījumā, lai nepieļautu sodītu personu ienākšanu un darbību tirgū, bet Latvijā, lai patiesajam labuma guvējam atņemtu uzņēmuma, kurš ir NILLTFN likuma subjekts, kapitāldaļas, tiks ņemts vērā tik subjektīvs kritērijs kā nevainojama reputācija.
Ar jaunajiem likuma grozījumiem ir pateikts, gadījumā, ja VID konstatēs, ka grāmatvedības uzņēmuma patiesā labuma guvējam nav nevainojama reputācija, tad VID citu sankciju starpā būs arī tiesības pieņemt lēmumu, ka šai personai piederošās kapitāla daļas būs jāatsavina.
Ja FAFT rekomendācijas nosaka, ka likuma subjekta patiesais labuma guvējs nevar būt noziedznieks vai nozieguma līdzdalībnieks, tad Latvija vēl šo prasību ir būtiski paplašinājusi, nosakot, ka šai personai ir jābūt arī nevainojamai reputācijai. No šī paplašinājuma man gribas izdarīt tikai vienu secinājumu – mūsu valsts tiesībsargājošās iestādes netiek galā ar finanšu noziegumu izdarītāju notiesāšanu, tāpēc, lai atvieglotu procesu un ātrāk varētu personu izslēgt no biznesa, atņemsim cilvēkam iespēju nodarboties ar biznesu, ņemot par pamatu reputāciju. Un bez jebkādas tiesas. Tikai uz tā pamata, ka uzraugošajai iestādei liksies, ka personas reputācija nav nevainojama.
Vai grāmatveži var paļauties uz to, ka dzīvo un maksā nodokļus tiesiskā un demokrātiskā valstī?
Latvijas Republikas Satversmē ir 92. pants, kurā ir pateikts, ka " Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu." Un 105. pants – "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību".
Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju Latvijā ir ļoti daudz – ap 7000, kas ir reģistrējušies kā NILLTFN likuma subjekti. Ja lietas tiek bīdītas un traktētas tā kā tagad, tad grāmatvežiem, mākleriem, nodokļu konsultantiem un citiem šī likuma subjektiem, neviļus rodas bažas, ka ir ļoti bīstami nodarboties ar to, kur tu esi profesionālis, jo var pienākt brīdis, kad mums vairs var nebūt tiesību ne uz īpašumu, ne uz taisnīgu tiesu, jo mūsu īpašumu varēs atņemt tikai uz tādu pieņēmumu pamata, kad kādam liksies, ka mums nav nevainojama reputācija. Un, ja pilsonis tam nepiekrīt un pārsūdz tiesā šo lēmumu, tad uzraudzības un kontroles institūcijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Ja tiesa tomēr lems, ka cilvēka reputācijai nav ne vainas, īpašums jeb šajā gadījumā uzņēmuma kapitāldaļas jau piederēs kādam citam.
Mēs definējam, ka esam demokrātiska un tiesiska valsts. Demokrātiskā valstī tiek respektētas katra indivīda tiesības. Ar pēdējo gadu represijām, kas tiek veiktas saskaņā ar "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas" likuma prasībām, man vairs nav pārliecība, ka dzīvojam taisnīgā un demokrātiskā valstī. Mēs, grāmatveži, esam par to, lai Latvijā būtu tāda uzņēmējdarbības vide, kurā varētu strādāt godīgi, droši un mūsu iedzīvotāju labklājība tikai augtu, bet skatoties, kādas darbības pašlaik veic tādas institūcijas kā FID, un arī bankas, man rodas bažas, ka būs arvien mazāk drosmīgo, kas vēlēsies veidot biznesu Latvijā.
Gribot negribot, man rodas jautājums par samērību – lai darbotos kā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs ir vajadzīga nevainojama reputācija, bet, lai būtu politiķis un ministrs, šāds kritērijs nav būtisks, kā pierāda prakse. Jautājums ir par to, kurš ar saviem lēmumiem var nodarīt lielāku kaitējumu sabiedrībai.
Cerams, ka mūsu Saeimas simts gudrajām galvām pietiks veselā saprāta, lai izvērtētu notiekošo un nepieļautu, ka mūsu valstī lēnām, bet nenovēršami zaudējam paļāvību uz taisnīgu tiesu.