Nepietiekams diskusiju daudzums starp ostu, pašvaldību un komersantu pārstāvjiem par Satiksmes ministrijas izstrādāto un piedāvāto ostu pārvaldības reformu pēdējo divu gadu laikā ir radījis dažādus sarežģījumus. Ostas ir spiestas cīnīties par savām tiesībām un nepieļaut situāciju, ka to attīstība tiek pilnībā apturēta, padarot jaunu kravu un investoru piesaisti praktiski neiespējamu. Ņemot vērā neskaidrību par nākotnes ostu attīstību, investīciju piesaisti un pārvaldības modeļa maiņu, arī investori un ostu komersanti iepauzē un nogaidoši vēro situāciju.
Kā viens no spilgtākajiem piemēriem ir lielākā Rīgas brīvostā strādājošā stividorkompānija, kas gadā apkalpo vairāk nekā trīs miljoni tonnu kravas, SIA "Rīgas Universālais termināls" (RUT), kuras izpilddirektors Jānis Kasalis ir norādījis, ka līdz brīdim, kamēr netiks izveidots skaidrs un esošo situāciju nepasliktinošs Latvijas ostu (RUT gadījumā Rīgas ostas) tiesiskais regulējums, visas būtiskās investīcijas infrastruktūrā tiks apturētas. RUT ir meitas uzņēmums Singapūrā dibinātajam uzņēmumam "Portek", kas nozīmē, ka ārvalstu stratēģiskie investori ir norūpējušies par esošo situāciju. Pašvaldības arī ir neziņā par gaidāmajiem procesiem, jo reformas īstenošanas gadījumā zaudē iespēju attīstīt kopējo pilsētas infrastruktūru.
2020. gada kravu apjoma dati nav pielūdzami. Satiksmes ministrijas piedāvātās reformas dēļ investori šobrīd ir neizpratnē par tālāko pārvaldības modeļa attīstību, tādēļ iegulda mazāk finansiālos līdzekļus tieši Latvijas ostās, kā arī partneri izvēlas alternatīvus variantus savu kravu pārvešanai. Tas rezultējas 'sitienā zem jostas vieta' visām Latvijas lielākajām ostām. Kravu apjoma kritums ir milzīgs. Tā piemēram, Rīgā kravu apjoms sarucis par 27,6%, Ventspilī vēl vairāk – 36,9%, taču salīdzinoši Liepāja ir spējusi būt visnoturīgākā no Latvijas lielajām ostām. Lai arī ogļu pārkrautais apjoms, kas uzskatīts par videi kaitīgu, samazināts par 74,1%, pārējo kravu kopējā apjomā pat ir sasniegts pieaugums. Viens no iemesliem ostas stabilajai darbībai un attīstībai, atbrīvojoties arī no vidi piesārņojošām kravām, ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas ciešā sadarbība ar ostu komersantiem, pašvaldību un valsti. Ostu komersantu tiešā pārstāvība valdē (1/3 no valdes sastāva) nodrošina uz pieredzi balstītu ilgtermiņa stratēģiju. Kvalitatīvas stratēģijas esamība rada labvēlīgu vidi investīciju piesaistei, izaugsmei un attīstībai. Komersantu izslēgšana no valdes samazinātu informācijas apriti, kas šobrīd ļauj ostai operatīvi veikt uzlabojumus tās procesos. Liepāja ir kā spilgts piemērs ilgtspējīgai un veiksmīgai ostu darbībai Latvijā, ko ir pozitīvi atzīmējuši arī Rīgas un Ventspils ostu komersanti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
