Kaspars Zakulis: Riepu aprites sistēmas uzlabošanai jābūt kompleksam pasākumam  (1)

No vides aspekta kopumā VARAM iecere vērtējama pozitīvi, taču, ņemot vērā kopējo vēsturiski nesakārtoto riepu aprites sistēmu, minētie apjomi pie esošās kārtības neatrisinās samilzušās problēmas. Šobrīd pēc spēkā esošā regulējuma jāsavāc 65% no tirgū novietotā riepu apjoma, tad lēšu, ka realitātē tie ir tikai 40% no visa reālā Latvijas tirgotā apjoma viena gada laikā. Lai par to pārliecinātos, pietiek ar vienkāršu matemātiku. Ievedot Latvijā gan jaunas, gan lietotas riepas, tās būtu jāuzskaita kā dabas resursu nodokļa objekts un jāziņo ražotāju atbildības sistēmai par realizētajiem apjomiem. Diemžēl šobrīd tas netiek attiecināts uz visiem gadījumiem, piemēram, riepām uz Latvijā ievestajām automašīnām, kuras atsevišķi netiek uzskaitītas. 2020. gadā CSDD uzrāda datus par 77 547 Latvijā pirmo reizi reģistrētiem transporta līdzekļiem, t.sk. vieglās, kravas, motocikli u.c. Viena vieglās automašīnas riepa sver ap 10 kilogramiem, bet kravas – 50 kg. Tātad no CSDD statistikas izriet, ka ap 4820 tonnu riepu vispār netiek uzskaitītas un līdz ar to apsaimniekotas, bet reāli tās visas paliek Latvijā. Vēl jāpierēķina tās riepas, kas jau lietotas tiek ievestas no Eiropas, it īpaši Skandināvijas, kur likumā noteiktais protektora dziļums ir daudz lielāks nekā Latvijā, tāpēc somu vai zviedru padilušās ziemas riepas mums vēl ir gana labas un papildina nereģistrēto riepu apjomu. Kopumā ražotāju atbildības ietvaros tiek ziņots par apmēram 15 000 tonnu riepu gadā, taču "Intrastat" atskaitēs parādās 24 000 tonnu, tātad liela daļa aiziet garām ražotāju atbildības sistēmai. Līdz ar to reālā situācija ir tāda, ka katru gadu Latvijā tiek pārdots vai ievestas vairāk riepu, nekā oficiāli tiek uzskaitīts, un 65% šobrīd tiek aprēķināti tikai no oficiāli uzskaitītajām riepām.

Būtiska problēma apsaimniekošanas nodrošināšanā ir riepu iegāde internetā. Ne visiem šādiem pārdevējiem ir līgumi ar ražotāju atbildības sistēmām, it sevišķi, ja pārdevējs atrodas ārpus Latvijas teritorijas un piegādi pircējam veic ar kurjerdienesta starpniecību. Ja automašīnas īpašnieks Latvijā riepas iegādājas lētāk internetā no nereģistrēta tirgotāja, tad viņam nevajadzētu brīnīties, ka par riepu nodošanu pārstrādei autoservisā pie maiņas ir vēl pāris eiro jāpiemaksā. Tajā pat laikā daudziem auto īpašniekiem joprojām šķiet, ka riepu komplekta nodošanai šķirošanas laukumā jābūt bez maksas. Neviens normatīvais akts nenosaka šādu kārtību. Tas ir vēsturiski iegājies labas gribas žests no atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību puses, kas uztur šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumus. Šāds "atavisms" kopumā kropļo riepu apsaimniekošanas tirgu, jo veicina riepu nonākšanu tirgū, kas netiek uzskaitītas, netiek maksāta apsaimniekošanas maksa un līdz ar to nevienam nav pienākuma tās savākt. Tātad šādu riepu pircējiem nevajag brīnīties un dusmoties, ja no viņiem tiek prasīta maksas autoservisos par pieņemšanu pārstrādei - ja neesi samaksājis riepu pārstrādes izmaksas pērkot jaunas riepas, tad tas jādara, kad gribi no nolietotajām riepām atbrīvoties.

Atbildīgi riepu tirgotāji, kuri reģistrējušies ražotāju atbildības sistēmā, nolietotās riepas bez papildu maksas pieņem uzreiz pēc riepu maiņas vai riepu iegādes pēc principa 1:1. Šādu pieeju attīstot un vienlaikus piemērojot arī atbilstošus kontroles mehānismus, tas būtu liels solis ceļā uz riepu aprites sistēmas sakārtošanu. Lielisks piemērs ir Skandināvijas valstis, kur šāda veida sistēmas rezultātā atpakaļ tiek savākti gandrīz 100% tirgū laistā riepu apjoma. Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā riepu ražotāji un importētāji izveidojuši bezpeļņas uzņēmumu – vienu katrā valstī, lai pārvaldītu riepu aprites sistēmu. Patērētājam ir tiesības bez maksas atbrīvoties no vecajām riepām jebkurā riepu tirdzniecības/maiņas vietā. Operators šīs riepas paņem no savākšanas punktiem un nodod turpmākai pārstrādei un reģenerācijai. Savukārt ražotāju atbildības īstenošanu valstī pārrauga atbildīgā iestāde.

Latvijā riepu pārstrāde tiek īstenota vairākos uzņēmumos. Viens no tiem atrodas Tukumā – SIA "Eco Baltia vide" pārvaldībā. Uzņēmumā nolietotās autoriepas tiek sasmalcinātas līdz dažāda izmēra granulām, attīrīta no tekstila un metāla piemaisījumiem un tālāk izmantota, piemēram, sporta vai bērnu laukumu seguma izgatavošanai. Tāpat daļa riepu tiek smalcinātas nelielos gabalos – "čipšos" un nonāk arī reģenerācijā jeb kļūst par enerģijas avotu, sadedzinot speciālās iekārtā siltuma iegūšanai. Diemžēl tās riepas, kas netiek savāktas atpakaļ, un kā redzam, apjomi ir milzīgi, pagaidām gulst grēdās daudzās Latvijas garāžās, grāvjos, izgāztuvēs vai atkritumu poligonos, radot ne tikai vides piesārņojumu, bet itin bieži arī pamatīga ugunsgrēka risku, kā to pierāda nesenie atkritumu degšanas gadījumi Jūrmalā, Rīgā, Ogrē un citviet.

Kopumā VARAM plānotās izmaiņas palielināt nolietoto riepu atpakaļ savākšanas apjomu – no šī gada 1. jūlija līdz nākamā gada beigām līdz 80%, 2023. un 2024. gadā – līdz 85%, bet 2025. gadā – līdz 90%, – vērtējamas ļoti pozitīvi no vides aspekta. Taču ko tas nozīmē patērētājiem? Kamēr plānotais procentu palielinājums neies roku rokā ar kopējās riepu aprites sistēmas pilnveidošanu, riepas kļūs mazliet dārgākas. Šobrīd Latvijā riepu apsaimniekošana tirgotājiem izmaksā vidēji 150-200 eiro/tnn atkarībā no riepas veida jeb 1,5–20 eiro par vienu riepu. Šī maksa nodrošina to atpakaļ savākšanu un pārstrādi. Riepu pārstrādes tehnoloģijas ir dārgas, un par katru riepas pārstrādi ir jāpiemaksā uzņēmumam, kas ar to nodarbojas. Ar to riepas atšķiras no citām otrreizējām izejvielām. Tāpēc, palielinoties savācamajam apjomam, palielināsies arī apsaimniekošanas maksa, kas tiks iekļauta tirgotāja noteiktajā riepas cenā. Pieaugot riepu cenai negodprātīgi pārdevēji un pircēji meklēs dažādus veidus, kā apiet normatīvajos aktos noteikto riepu apsaimniekošanu. Tāpēc riepu sistēmas aprites uzlabošanai nepietiks tikai ar procentu palielināšanu – tam jābūt kompleksam pasākumam, kur rezultāts ir panākams tikai ar visaptverošu kontroles mehānismu ieviešanu.