Vienīgais, par ko viņiem tiešām izdodas vienoties ir tas, ka visā papīra naudas pastāvēšanas vēsturē, un tādu epizožu bija 775, dažādu iemeslu dēļ pārstāja pastāvēt 599 papīra valūtas1. Ne visas papīra valūtas gāja bojā "sliktā nāvē". Par piemēru var kalpot eiro ieviešana nacionālo valūtu vietā. Bet izredzes piedzīvot sliktas beigas papīra naudai arī ir augstas.
Protams, ir arī cienījama vecuma papīra valūtas. Piemēram, Lielbritānijas sterliņu mārciņa atrodas apgrozībā jau vairāk nekā 300 gadus. Bet arī šeit ir atrodama interesanta nianse. Savā dzimšanas brīdī par vienu mārciņu varēja iegādāties 12 unces sudraba. Šodien vienas mārciņas vērtība ir 0,5% no savas sākotnējās vērtības. Tas nozīmē, ka pat visveiksmīgākā papīra valūta – sterliņu mārciņa – visā savas apgrozības vēsturē ir zaudējusi vairāk nekā 99% no savas vērtības.
ASV dolāra – citas veiksmīgas papīra valūtas – pirktspēja nokrita par 90% no 1950. gada un par 96% no 1913. gada. Turklāt šī tendence pastiprinājās, atceļot "zelta standartu", proti, dolāra un citu valūtu vērtības piesaisti zeltam 1971. gadā. Laika periodā no 1971. līdz 2020. gadam dolārs zaudēja 85% no savas pirktspējas2. Zelta cena dolāra izteiksmē kopš 1920. gada ir pieaugusi 90 reizes, kamēr preču un pakalpojumu cenu indekss ASV – 20.gadsimta lielākajā pasaules ekonomikā – palielinājies tikai 26 reizes pēdējo vairāk nekā simts gadu laikā. Tāpēc uz jautājumu, vai zelts ir izpildījis savu aizsargaktīva un uzkrājumu saglabāšanas funkciju, atbilde viennozīmīgi ir apstiprinoša.
Vai zelts pēdējo simts gadu laikā ir bijis labākais finanšu ieguldījums? Dati rāda, ka "Dow Jones" indeksā ietilpstošo akciju groza iegādei 1920. gadā pietiktu piecas unces zelta, savukārt 2021. gadā jau būtu vajadzīgas aptuveni 16. Tādējādi var konstatēt, ka pēdējā gadsimtā daudzi citi finanšu aktīvi patiešām ir izrādījušies izdevīgāki par zeltu no ieguldīšanas viedokļa. Bet šai analīzei ir viens liels "bet": visiem mūsdienīgajiem finanšu aktīviem, kas konkurē ar zeltu, – akcijām, obligācijām, sertifikātiem, daļām, ieguldījumu fondiem, atvasinātajiem instrumentiem, kriptovalūtām un tā tālāk – vēl jāiztur laika pārbaude.
Zelta un tā radinieka – sudraba – pusē ir vairāk nekā 3000 gadu sena vēsture, kalpojot par reālu uzkrājumu saglabāšanas līdzekli. Un tā liecina par to, ka:3
1979. gadā: Trojas unces zelta vidējā cena bija 306,68 dolāri. Par šo summu Amerikā varēja iegādāties lielu gultu.
42 gadu vēlāk: Trojas unces zelta cena ir aptuveni 1850 dolāri (1530 eiro). Un par šo summu joprojām var iegādāties lielu gultu.
1963. gadā: galons benzīna Amerikā maksāja 31 centu. Tas nozīmēja, ka par trim sudraba 10 centu monētām varēja nopirkt galonu benzīna. Kopējais sudraba svars šajās trīs sudraba monētās bija 0,217 Trojas unces.
58 gadus vēlāk: par 0,217 Trojas unces sudraba (5,85 dolāri vai 4,85 eiro) var iegādāties divus galonus benzīna. Naftas cenām pieaugot pat divas reizes vai sudraba cenai krītot divas reizes, jūs joprojām varēsiet iegādāties galonu benzīna.
600. gadā: Tuvajos Austrumos pravieša Muhameda laikā ģimene varēja nopirkt dzīvu vistu par vienu sudraba dirhēmu (3 grami).
1400 gadus vēlāk: ģimene Tuvajos Austrumos joprojām var nopirkt dzīvu vistu par 3 gramiem sudraba (2,60 dolāri vai 2,15 eiro).
1. gadā m.ē.: Kristus laikā Romas impērijas pilsonis par vienu Trojas unci zelta varēja iegādāties sev togu (t.i. goda tērpu), ādas siksnu un pāris sandales.
2000 gadus vēlāk: par Trojas unci zelta (1850 dolāriem vai 1530 eiro) joprojām var iegādāties uzvalku, ādas siksnu un apavu pāri.
400. gadā p.m.ē.: Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara laikā par Trojas unci zelta varēja iegādāties 350 maizes klaipus.
2400 gadus vēlāk: par Trojas unci zelta joprojām var iegādāties 350 maizes klaipus (1850 dolāri vai 1530 eiro / 350 = 5,29 dolāri vai 4,37 eiro) par klaipu.
1000. gadā p.m.ē.: vēsturiskie avoti liecina, ka ķēniņš Zālamans bija nopircis zirgus Ēģiptē savai armijai. Tie liecina arī par to, ka viņš maksāja 150 šekeļus sudraba par vienu zirgu. 150 šekeļi bija vienādi 55 trojas uncēm.
3000 gadus vēlāk: jūs joprojām varat iegādāties zirgu par 55 trojas uncēm sudraba (1485 dolāri vai 1227 eiro).
Zelts ir laika pārbaudīts un testēts:
Tā vērtība ir universāla visās kultūrās un civilizācijās;
Tas ir anonīms un tam nav dzēšanas termiņa, atšķirībā no valsts parāda vērtspapīriem. Zeltus var pārdot un neviens neuzzinās, kam tas piederējis, kamēr papīra nauda ir valsts izlaists vērtspapīrs, tai definējot papīra naudas apgrozības noteikumus. ;
Zelta piedāvājumu nevar palielināt, nospiežot datora pogu centrālajā bankā;
Tas nav atkarīgs no kontrolējošo akcionāru, emitentu un regulatoru subjektīvās gribas;
Tas nedeg kā nekustamais īpašums un nav atkarīgs no apdrošināšanas kompāniju labvēlības un tiesas lēmumiem.
Zelta loma kļūst īpaši aktuāla politisko, ekonomisko un sociālo satricinājumu laikā:
Ja valdības metīsies glābt finanšu sistēmu no sabrukuma, drukājot papīra naudu, un būs veiksmīgas savos centienos, tad tas novedīs pie banku sektora saistību monetizēšanas, hiperinflācijas un zelta vērtības pieauguma papīra naudas izteiksmē.
Ja valdību centieni glābt finanšu sistēmu būs neveiksmīgi, tad tas var novest pie banku sabrukuma, kapitāla kustības ierobežojumu ieviešanas, ieguldītāju līdzekļu iesaldēšanas un turpmākās norakstīšanas. Šajos apstākļos zelts paliks galvenais, laika pārbaudītais maksāšanas līdzeklis – proti, tas atkal kļūs par reālo naudu.
Vai mēs pēdējo simts gadu laikā saskaramies ar dārgmetālu nenovērtēšanu, tādējādi pieņemot, ka tā ir vēsturiska iespēja ieguldīšanai zeltā? Pilnīgi iespējams.
Finanšu žurnālisti vēl 2013. gadā4 aprēķināja, ka naudas masas apjoms ASV bija sasniedzis 10,5 triljonus dolāru (naudas agregāts M2). Savukārt ASV zelta krājumu apmērs bija 260 miljoni Trojas unču. Tas nozīmēja, ka Trojas unces zelta cena potenciāli varēja būt lielāka par 40 000 dolāriem. Tajā pašā laikā, vienas Trojas unces tirgus cena bija ap 1200 dolāriem. 2021. gada janvārī ASV naudas masas apjoms bija jau 19,5 triljoni dolāru5, savukārt, zelta krājumu apmērs bija gandrīz nemainīgs, sasniedzot 262 miljonu unču6, tādējādi nozīmējot, ka Trojas unces vērtība ir ap 74 000 dolāru. Tam ir grūti noticēt, bet tas varētu būt pamats uzskatīt, ka dārgmetāla reālā vērtība būtiski pārsniedz 1850 dolārus. Iepazīstoties ar visiem faktiem, neviļus prātā ienāk vecās un pārbaudītās dzīves patiesības par to, ka nauda ir vara un zelts ir nauda.
1John Paul Koning, Moneyness, 2019.
2Aprēķini, pamatojoties uz ASV Darba statistikas biroja publicētajiem datiem par patēriņa cenu indeksa dinamiku.
3 Jeff Clarke, Big Gold, Casey Research, 2009 un autora novērtējums, pamatojoties uz cenām 2021. gada janvārī.
5 ASV Federālās rezervju sistēmas dati, 2021. gada janvāris.
6 ASV Finanšu ministrijas dati, 2020. gada decembris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
