Uģis Začs: Karantīna amortizē pārtikas preču e-komerciju  (1)

Pandēmija neapšaubāmi ir palīdzējusi pārtraukt apburto loku, kurā tieši pārtikas tirdzniecība tiešsaistē jau kādu laiku bija iestrēgusi. Tirgotāji uzskatīja, ka e-komercijas kanāls pārtikas preču zonā ir nepopulārs, tāpēc tam nepievērsa lielu uzmanību.

Tomēr karantīnas laikā e-komercijas popularitāte pieauga. Saskaņā ar "Nielsen" veikto pētījumu pagājušā gada vasarā "Nielsen Shopper In The New Normal", Baltijas valstu iedzīvotāji karantīnas laikā mainīja savu galveno pārtikas preču iegādes vietu vai veidu. To darīja praktiski visas vecuma grupas, īpašas izmaiņas patērētāju uzvedībā piedzīvoja mazākie veikali un e-komercijas platformas. Pat pēc karantīnas beigām iepirkšanās tiešsaistē saglabājās ievērojami augstāka nekā pirms pandēmijas.

Šķiet, ka ir izdevies izvairīties no apburtā loka, taču tirgotāju izaicinājumi nav mazinājušies. Ja pirms karantīnas galvenais jautājums bija – kā piesaistīt jaunus klientus e-veikalam un karantīnas laikā – kā laikus apkalpot visus jaunpienācējus, tad šodien mēs sastopamies ar jauniem uzdevumiem. Viens no galvenajiem ir tas, kā mainīties kopā ar patērētāju ieradumiem? Un tie mainās! Piemēram, "Nielsen" dati arī liecina, ka iedzīvotāji jau tagad palielina savus pārtikas budžetus, jo joprojām daļa restorānu un kafejnīcu ir slēgtas, bet atsevišķas ēdināšanas iestādes izsniedz ēdienu tikai līdzņemšanai.

Preču savākšanas optimizācija

Jāsāk ar pašiem sākumiem – piegādes ķēdi. Galvenie izmaksu centri ir preču savākšana un preču piegāde. Tiešsaistē pasūtītās preces var savākt parastajos fiziskajos veikalos, īpaši aprīkotās noliktavās vai izmantojot modernus automatizācijas risinājumus. Katrai no šīm iespējām ir savas priekšrocības, taču vajadzētu izvēlēties metodi vai kombināciju, kas vislabāk strādā katrā situācijā. Projekta sākumā labākais un elastīgākais preču savākšanas veids ir esošo fizisko veikalu izmantošana. Tas ļauj elastīgi reaģēt uz mainīgo pasūtījumu skaitu. Pēc 500 pasūtījumu dienā ierobežojuma pārsniegšanas, ir vērts apsvērt atsevišķu noliktavu uzstādīšanu vai mūsdienīgu robotikas risinājumu pielietošanu. Piemēram, Zviedrijas lielākā mazumtirdzniecības ķēde ICA līdz 2022. gadam plāno izveidot savu pirmo robotizēto preču savākšanas noliktavu. Investīcijas šādās modernās noliktavās plāno arī citi lielveikali.

Otrs svarīgs punkts ir preču pasūtījumu savākšana. Procesā izmantotajām sistēmām un aprīkojumam ir jābūt labi izplānotam. Piemēram, Skandināvijas tirgotāji arvien vairāk izmanto elektroniskās etiķetes, lai optimizētu preču savākšanas procesu, kas, savienojot to ar pasūtījumu savākšanas sistēmu, var novērst kļūdu iespējamību un ievērojami paātrināt visu procesu. Tie, kas šodien meklē vēl novatoriskākus risinājumus, var izvēlēties arī preču savākšanai pielāgotas viedās brilles, kas ļauj savākt pasūtījumus bez papildu ierīcēm vai ekrāniem.

Ērtākas piegādes metodes

Lai optimizētu piegādes procesus, ir ļoti svarīgi izvēlēties visefektīvākās un gala patērētājam piemērotākās piegādes metodes. Papildu tradicionālajai preču piegādei uz mājām, piemēram, Lietuvas un Igaunijas tirgū karantīnas laikā populāra ir kļuvusi arī pasūtīto produktu saņemšana no pārtikas automātiem. Turklāt, kaimiņos tiek arī ieviesti mobilie pārtikas savākšanas punkti, kurus pēc vajadzības var transportēt uz attālākiem rajoniem. Īpaši pieprasīts šis ir Igaunijā. Latvijā šie risinājumi gan vēl nav ieviesti.

Vēl viens risinājums ir "drive-in", kur pasūtītos produktus var paņemt, neizkāpjot no automašīnas. Šī piegādes metožu dažādība palielina piegādes ķēdes elastību un efektivitāti un samazina preču piegādes izmaksas. Šajā gadījumā ir svarīgi dot patērētājiem iespēju izmēģināt dažādas iespējas un izvēlēties piemērotāko.

Analizējiet klientu uzvedību

Vēl viens svarīgs aspekts preču savākšanas un piegādes procesu optimizēšanai ir pasūtījumu dinamikas analīze. Dati rāda, ka visvairāk pasūtījumi e-pārtikas veikalos notiek pirmdienās un piektdienās. Pirmdienās preces parasti tiek pasūtītas visai nedēļai, bet piektdienās – nedēļas nogalei. Analizējot pasūtījumu plūsmas, ir iespējams labāk sadalīt resursus, attiecīgi plānot preču piegādi un savākšanas punktu tīklu. Tāpat ir vērtīgi izvērtēt, kādas izmaiņas uzvedībā ir ieviesusi pandēmija.

Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, varam novērot izteikti divas pircēju grupas: pandēmijas skartie (tos, kurus pandēmija finansiāli ietekmēja) un pandēmijas neietekmētie (tie, kuriem nebija finansiālas ietekmes). Šīm divām grupām ir atšķirīgas prioritātes un iepirkšanās uzvedības, un katra no tām pieprasa dažāda veida produktus. Veselības un drošības apsvērumu dēļ, abas grupas fiziskajos veikalos iepērkas retāk, un, ja to dara, dodas vairāk sagatavoti un pavada mazāk laika veikalā nekā pirms pandēmijas. Kaut arī pircēji veic mazāk apmeklējumu, katrā reizē tiek iegādāts lielāks produktu apjoms, lai apmierinātu savas patēriņa vajadzības.

Pandēmija noteikti ir pavērusi jaunas iespējas pārtikas e-tirdzniecībā, taču ir svarīgi tās pareizi izmantot. Tas prasa katrā gadījumā atrast vispiemērotākos risinājumus un maksimāli optimizēt biznesa procesus. Turklāt ir svarīgi paturēt prātā, ka patērētāju ieradumi un tirgus situācija pastāvīgi mainās, tāpēc ir jāspēj savlaicīgi pielāgoties šīm izmaiņām.