Zigurds Vaikulis: Nopirkšu par pārsimts eiro 'Tesla' akcijas, kļūšu bagāts, 30 gados pensionēšos un dzīvošu Karību salās  (10)

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – "Twitter", "Facebook", "TikTok" – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Jā, tirgus ir transformējies, ir parādījušās nebijušas piekļuves iespējas, attiecīgi, jauni spēlētāji un jauna nauda. Šķiet, ka nekas vairs nebūs pa vecam – kompāniju finanšu datu analīze ir opīšiem, tāpat risku sadalīšana, portfeļa balansēšana un tamlīdzīgi. Vēsturē tā ir noticis arī iepriekš, turklāt neskaitāmas reizes. Tomēr katru reizi beigu beigās spēcīgāki izrādījušies finanšu tirgus "fizikas likumi".

Par finanšu tirgus likumiem, kā šajā informācijas gūzmā orientēties iesācējiem, ar ko sākt, kā nopelnīt.

Investē tikai to, ko vari atļauties pazaudēt

Investēt ieteicams tikai tā saucamos brīvos līdzekļus – naudu, kuru nevajadzēs tēriņiem un kuras daļu teorētiski var atļauties zaudēt bez lielas ietekmes uz līdzšinējo dzīves veidu. Tas noteikti nav pirmais liekais jeb uzkrātais eiro – vispirms jāatliek drošības spilvens trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā. Savukārt pārējie jau ir brīvie līdzekļi un tos ne tikai drīkst, bet būtu pat ļoti vēlams investēt. Lai nezustu vērtība, nauda nedrīkst stāvēt bez darba.

Kad sākt investēt

Paruna saka: "Pats labākais laiks, kad stādīt koku, ir pirms 20 gadiem. Otrs labākais – šodien". Katru mīļu brīdi ir iespējams atrast attaisnojumu vēl nogaidīt ar investīcijām – vai nu finanšu tirgi jau ir pārāk ilgi kāpuši, vai arī ir bail, jo ir krīze, viss slikti un tamlīdzīgi. Bet investīcijas ir ilgtermiņa projekts. Ieejas punkts ir vairāk veiksmes ziņā, vissvarīgākais ir finanšu tirgū pavadītais laiks.

Sākt ar relatīvi vienkāršām investīcijām

Mācīties darot – arī investīcijās to vajadzētu darīt pakāpeniski. Bez jebkādas pieredzes pašrocīgi azartiski ķerties pie atsevišķu akciju pirkšanas nebūs īsti prāta darbs. Lai iegūtu sajūtu, kā finanšu tirgi strādā, un arī testētu savu reakciju uz tajos notiekošo, būtu vēlams sākt ar salīdzinoši vienkāršiem produktiem, vislabāk, sabalansētiem ieguldījumu fondiem. Sabalansētā fondā iekļautas dažādu riska pakāpju investīcijas – sākot ar akcijām un beidzot ar drošākajām obligācijām. Līdzīgā veidā tiek pārvaldīti gan pasaules lielākie pensiju fondi, gan dažādi triljonus vērti rezervju līdzekļi. Šādiem fondiem ir dažādas riska pakāpes, un tie ir pieejami sākot ar dažiem desmitiem eiro.

Izvēles iespējas ir plašas – sākot ar nepieredzējušo investoru vidū populārajiem pasīvajiem un lētajiem indeksu fondiem, aktīvi pārvaldītiem akciju un obligāciju fondiem, kuros iekļauti pārvaldnieka atlasīti uzņēmumi. Pieaugot investīcijām atvēlēto līdzekļu apjomam un zināšanām, pieejamo un piemēroto fondu klāsts kļūst teju neierobežots.

Nelikt visu uz vienu kārti jeb riski un sabalansēts portfelis

Nupat sācis spēlēt biržā vai jau gadu desmitiem pieredzējis investors – abiem ir svarīga risku sadalīšana jeb diversifikācija. Pat, ja tas ir slavens un it kā perspektīvs uzņēmums – nav prātīgi visu savu finanšu labklājību balstīt uz vienu biznesa modeli. Pat Romas impērija nebija mūžīga un arī "Facebook" vai "Apple" tāds, visdrīzāk, nebūs.

Cik daudz kompāniju akcijas ir minimums, lai sāktu runāt par diversifikāciju? Vienota principa te nav, bet, manuprāt, vismaz 10 līdz 15 – lai tie aptvertu gan dažādas nozares, gan valstis. Turklāt, jo mazāks šis skaits, jo vairāk investoram vajadzētu zināt par kompāniju biznesa un finanšu rādītājiem, kā arī akciju novērtējumu analīzi.

Turklāt nepietiek ar diversifikāciju – nepieciešama arī sabalansēšana. Akciju risku nepieciešams "atšķaidīt", vēlams, ar vērtspapīriem, kas uzvedas diametrāli pretēji akcijām dažādos ekonomikas ciklos. Šāds sabalansēts portfelis dažādas situācijas pārdzīvos daudz mierīgāk un sagādās mazāku satraukumu investoram.

Jāizpēta visas izmaksas

Tas ir īpaši svarīgi, ja plānoto investīciju apjomi ir nelieli. Piemēram, ja pērkat akcijas par 100 eiro, un minimālā komisija par šādu darījumu ir 20 eiro, investīcija principā ir bezjēdzīga, ja mērķis ir arī nopelnīt, nevis tikai mācīties. Tāpēc ar izmaksu apzināšanu būtu vēlams sākt, izlemjot, cik lielu summu no brīvās naudas investēt, lai izmaksas un potenciālā atdeve būtu samērīgas. Ja vajag nosaukt vienu ciparu, kas der visam, es teiktu, ka saprātīga izmaksa būtu līdz 1% no darījuma summas.

Piemēram, mūsu pārvaldītos sabalansētos ieguldījumu fondus, kas saņēmuši augstu starptautisko atzinību, ir iespējams iegādāties pilnīgi bez jebkādām papildus komisijas maksām, ja summa ir no 100 eiro.

Izvērtēt, kur pirkt un turēt

Lasiet, pētiet, salīdziniet! Komisijas maksas ir stāsta viena daļa. Neskaitāmas ārzemju platformas pašlaik sola debesu brīnumus par pilnīgu velti. Tomēr, sīkajā drukā lasot, var atklāties, ka atlaides attiecas tikai uz nelielām summām un darījumu skaitu. Otrs jautājums – kur atrodas jūsu nauda un vērtspapīri? Tālā aizjūras salā pie nezināmiem starpniekiem vai bankā, uz kuru attiecas stingras Eiropas prasības par vērtspapīru drošu glabāšanu, noguldījumu garantijas un tamlīdzīgi. Kam jautāsiet padomu neskaidrību gadījumos? Meklēsiet forumā vai pie bankas brokeriem? Kā kārtosiet nodokļu jautājumus? Latvijā relatīvi nesen ir ieviests lietotājam ļoti draudzīgs tā saucamā ieguldījumu konta regulējums, kas šo procesu atvieglo. Neviens negrib, ka vienā jaukā dienā VID klauvē pie durvīm, jo aizmirsts vai nav zināts par konkrētu nodokli, kas jāsamaksā.

Vai aizņemties, lai investētu?

Nekādā gadījumā. Šodien aizņemšos, parīt nopirkšu kāda zināma uzņēmuma akcijas, bet aizparīt ar lielo pelņu pārdošu – taisnākais ceļš uz bankrotu. Viss strādā tik ilgi, kamēr strādā. Pārgalvīgas spekulācijas var izdoties vienu reizi, otru, trešo, bet ceturtajā reizē kaut kas noies ne tā. Diemžēl šādas situācijas ir bieži redzētas. Reti mākam apstāties.

Personīgā pieredze

Pats sāku investēt pirms aptuveni 13 gadiem, kad parādījās brīvie līdzekļi pēc ikdienas tēriņiem un kredītu nomaksas. Lai arī uz to brīdi jau ilgstoši biju profesionāli saistīts ar investīcijām, sākumā, protams, ignorēju visas investīciju pamācības un patiesības, kas aprakstītas augstāk – darījumi bija izteikti spekulatīvi un riskanti. Jo mazāk ir investējamās naudas, jo vairāk kārojas lielāku peļņas reizinātāju. Taču fonā pakāpeniski esmu krājis arī daudz prātīgākos formātos – pensiju 3. līmenī, "CBL" fondos (daudzus no šiem produktiem pats arī pārvaldu ikdienā), ārzemju pārvaldītāju fondos. Joprojām pavisam nelielu daļu no līdzekļiem atvēlu īstermiņa spekulācijām, tā teikt – tonusa uzturēšanai. Spēju salīdzināt abus stilus, tomēr finansiālā ziņā prātīgais formāts viennozīmīgi uzvar.