Ramona Rupeika-Apoga: MVU digitālo transformāciju bremzē finansējuma trūkums

Daudzi MVU pašlaik saskaras ar nopietnām problēmām, piemēram, nespēju nodrošināt naudas plūsmu, saglabājoties fiksētām izmaksām, tostarp īres, komunālo pakalpojumu un personāla. Koronavīrusa uzliesmojums ir saasinājis maksātnespējas problēmas, kas norāda uz MVU nepietiekamu ilgtspēju.

Covid-19 pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi bija spiesti pāriet uz attālinātu darbību, lai nodrošinātu klientu vajadzības sociālās distancēšanās apstākļos. Vienlaikus MVU digitālā transformācija ir ne tikai nepieciešamība, bet arī iespēja valstij gūt ekonomiskos, sabiedriskos un vides ieguvumus.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki pašlaik pēta MVU digitālo transformāciju uzņēmumu ilgtspējas nodrošināšanai. Pētījuma gaitā tiek meklētas atbildes uz tādiem jautājumiem kā: kādas tehnoloģijas pielieto uzņēmumi un kādas iespējas tās piedāvā; kādi ir galvenie digitālās transformācijas iemesli un šķēršļi; ko uzņēmumi dara, lai iegūtu digitālās iemaņas; ar kādiem riskiem tā ir saistīta; kādu atbalstu sagaida uzņēmēji no valsts un citiem. Pirmie MVU īpašnieku un vadītāju aptaujas rezultāti (aptuveni 100 uzņēmumiem) ļauj izdarīt jau pirmos secinājumus.

Latvijas MVU digitalizācijas pakāpe ir zema

Vairāk nekā 80% no aptaujātiem uzņēmumiem izmanto tālruni un pasta sūtījumus biznesa veikšanai. Savukārt aptuveni 70% uzņēmumu izmanto papīra dokumentu aprīti vairāk nekā pusei no veiktajiem darījumiem. Programmatūru ražošanas uzraudzībai, pamatlīdzekļu pārvaldībai, piegādes nodrošināšanai aktīvi izmanto tikai 53% no MVU. Tikai 38% no MVU izmanto e-komerciju vai internetveikalus. Pozitīvi vērtējams fakts, ka programmatūru komunikācijas un sadarbības atvieglošanai aktīvi izmanto ap 74% MV, bet elektroniskos rēķinus aktīvi izmanto 81% uzņēmumu.

Populārākas tehnoloģijas MVU vidū ir mākoņdatošana, piemēram, "Google Drive", "iCloud", "Dropbox", un sociālie tīkli, piemēram, "LinkedIn", "Facebook", šīs tehnoloģijas aktīvi izmanto 68% MVU. Lietu internetu, piemēram, ar sensoriem aprīkotas automašīnas un viedos pulksteņus, aktīvi pielieto tikai 21% MVU. Savukārt lielos datus, piemēram, "Hadoop", "MongoDB", "R", nekad nav analizējuši 80% MVU. Lielo datu analīze ir saistīta ar liela apjoma datu izpēti. Tas tiek darīts, lai atklātu slēptos modeļus, korelācijas un sniegtu ieteikumus pamatotu biznesa lēmumu pieņemšanai.

Līdzīga situācija ir arī ar citām progresīvākām tehnoloģijām, tā mākslīgo intelektu, piemēram, programmas, kas analizē klientu izvēli, lai atrastu atbilstošākus produktus, kā arī čatbotus nekad nav izmatojuši 75% MVU; robotus un blokķēdes nekad nav izmantojuši 76% MVU.

Aptaujas rezultāti norāda, ka vairums Latvijas MVU vēl atrodas pirmajā digitālās transformācijas stadijā – digitizācijā (digitization). Digitizācija ir analogā pārveidošana par digitālo, savukārt digitalizācija (digitalisation) ir digitālo tehnoloģiju un digitalizēto datu izmantošana, lai ietekmētu darba paveikšanu, pārveidotu klientu un uzņēmumu iesaistīšanos un mijiedarbību un radītu jaunas (digitālās) ieņēmumu plūsmas. Savukārt, digitālajai transformācijai ir nepieciešama plašāka digitālā adaptācija un kultūras maiņa. Digitālā transformācija vairāk attiecas uz cilvēkiem, nevis digitālajām tehnoloģijām. Tai nepieciešamas uz klientu orientētas organizatoriskas pārmaiņas, kuras atbalsta vadība un kuru pamatā ir radikāli kultūras izaicinājumi.

Finansējuma trūkums - galvenie šķērslis digitālajai transformācijai

Pastāv viedoklis, ka galvenie šķērsli MVU digitālai transformācijai ir IT drošības problēmas un digitālās infrastruktūras trūkums. Tikmēr Hārvardas biznesa pārskata (Harvard Business Review) ziņojumā kā trīs galvenie digitālās transformācijas izaicinājumi tiek minēta uzņēmumu nespēja eksperimentēt, nevēlēšanās attiekties no vecajām sistēmām un nespēja darboties patstāvīgi, kam seko nepietiekama IT un biznesa sadarbība. Visi šie šķērsli un izaicinājumi neapšaubāmi pastāv un ir svarīgi, bet vai Latvijas MVU ir sasnieguši Eiropas un Amerikas MVU līmeni, vai mūsu uzņēmējiem vēl jāizcīna sava cīņa, lai tiem pievienotos?

Aptaujas rezultāti labi parāda, ka Latvijā akūtākā problēma ir finansējuma trūkums. 72% no visiem MVU aptaujā norāda, ka, lai veiktu digitālo transformāciju uzņēmumos tiem trūkst tieši naudas. Kā otro šķērsli uzņēmēji min darbinieku nepietiekamas digitālās prasmes, 69% uzņēmumu to norāda kā apgrūtinājumu, tomēr tas nav tik spiedošs kā finansējuma trūkums. Puse no MVU min iekšējo pretestību pārmaiņām un IT speciālistu trūkumu. IT drošības aspekti uztrauc 45% no aptaujātiem uzņēmējiem. Savukārt vadītāju nepietiekama informētība un nākotnes digitālo standartu nenoteiktība apgrūtina digitālas transformācijas procesu 38% MVU.

Digitāla transformācija sekmēs uzņēmumu attīstību nākotnē

Runājot par digitālās transformācijas ietekmi uz uzņēmumu darbību turpmāko piecu gadu laikā, absolūts uzņēmēju vairākums uzskatā, ka digitālās tehnoloģijas atstās pozitīvu ietekmi uz uzņēmumu (93% MVU), tomēr lai to nodrošinātu, būs jāpiemēro digitālās tehnoloģijas konkurētspējas saglabāšanai (91% MVU). Vienlaicīgi, digitāla transformācija radīs pieaugošo nepieciešamību pilnveidot darbinieku iemaņas (86% MVU), turklāt atsevišķas profesijas un procesi paliks nevajadzīgi (73% MVU). 43% no uzņēmējiem uzskata, ka augsta līmeņa informācijas tehnoloģiju speciālistu pieprasījums nākotne tikai augs un viņu atrašana kļūs problemātiska.

Ko uzņēmēji sagaida no valsts?

Kā pirmo uzņēmēji min palīdzību kiberdrošības nodrošināšanā, tā ir vajadzīga 90% MVU. Svarīgs arī ārējais atbalsts darbinieku kvalifikācijas celšanai( 89% MVU). Tālāk seko tiešais finanšu atbalsts, kas ir vajadzīgs gandrīz 80% MVU. Arī atvieglojumi nodokļos veicinātu MVU digitalizāciju, tā uzskata 74% no aptaujātiem uzņēmumiem. Eiropas Savienības popularizētais atbalstu veids – mentorings – nepieciešams 66% Latvijas MVU. Uzņēmējiem ir arī aktuāls atbalsts pētījumu īstenošanai uzņēmuma līmenī un potenciālā darbaspēka skaita palielināšanai ( 59% MVU).

Pētījums turpinās, uzņēmēju atbildes ļaus definēt digitālās transformācijas izaicinājumus arī nozaru griezumā un sniegt atbilstošu informāciju par pieejamajiem valsts un Eiropas Savienības atbalsta rīkiem digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī piedāvās praktiskus risinājumus, kā labāk plānot un pārvaldīt uzņēmuma resursus.