Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā.
Savukārt "Nord Pool" biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji. Arī Baltijā ir sagaidāma šāda tendence, pieaugot AER jaudām. Tāpēc būtiski ir atrast līdzsvaru starp attīstāmajām AER jaudām, atbalsta mehānismiem un elektroenerģijas tirgus principiem.
Izdevīgākā pozīcijā ir tie vēja elektrostaciju (VES) attīstītāji, kuriem ir noslēgti ilgtermiņa jaudas iepirkuma līgumi (Power Purchase Agreement) ar korporācijām vai patērētājiem, kas nodrošina VES izstrādātās elektroenerģijas iepirkumu par noteiktu līgumcenu. Piemēram, Zviedrijas 650 MW VES projekta Markbigdenā (Markbygden), kas ir lielākais sauszemes VES projekts Eiropā, izstrādāto elektroenerģiju 19 gadus iepirks kompānija "Norsk Hydro", nodrošinot Norvēģijas alumīnija ražošanas iekārtu elektroenerģijas patēriņu un kompensējot VES ražošanas nevienmērīgumu ar savām hidroelektrostacijām. Tas pagaidām ir pasaulē lielākais zināmais korporatīvais vēja enerģijas pirkuma līgums. Arī projekta 2. etapam ar 844 MW jaudu tiek meklēti partneri jaudas iepirkuma līgumam. Ir zināms arī ilgāka termiņa līgums – tas pats Norvēģijas alumīnija uzņēmums "Norsk Hydro" ir parakstījis 29 gadu termiņa līgumu par elektroenerģijas iepirkumu no citas VES Zviedrijā.
Vēja enerģētika Baltijā
Baltijā tiek prognozētas vairākus tūkstošus MW lielas vēja elektrostaciju jaudas, kas pārsniegtu mūsu pašu patēriņu. Tomēr lielu vēja elektrostaciju izstrāde ietekmē elektrības cenu, un stiprā vējā liela ģenerācija var būtiski samazināt tirgus cenu, tai kļūstot pat negatīvai. Šādas situācijas ir izdevīgas lietotājam, bet ne investoram. Un tas nozīmē, lai komersanti ieviestu jaunas jaudas, nākotnē būtu jāmainās tirdzniecības modelim un tirdzniecības principiem, vai arī jāparedz atbalsta mehānismi nekonkurētspējīgai mainīgai AER ģenerācijai un elastīgām rezerves un bāzes jaudām, kuras nodrošina sistēmas darbības stabilitāti.
Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas
Vidējā termiņā papildu lielu AER jaudu izveide jāvērtē kontekstā ar esošām elektrības uzkrāšanas iespējām. Latvijā nav pieejami tik liela izmēra hidrorezervuāri kā Norvēģijā un Zviedrijā, ar kuriem ir iespējas balansēt arī sezonālas izmaiņas. Nākamajā desmitgadē potenciāls racionālai vēja elektrostaciju integrācijai varētu būt daži simti MW, kas strādātu sinerģijā ar HES un importa/eksporta iespējām. AER projektu ieviešanā ir jāpanāk līdzsvars, lai balansā būtu atbalsta mehānismi, ievēroti tirgus principi, kā arī sabiedrības pozitīva izpratne.
AS "Latvenergo" elektroenerģijas ražošana ir labā situācijā. Vērtējot aizvadītā gada bilanci, Lietuva 70% elektroenerģijas ir importējusi, bet Igaunija saražojusi lielāko daļu, izmantojot fosilos energoresursus. Savukārt Latvijā vairāk nekā pusi esam saražojuši ar atjaunīgajiem energoresursiem (AER), turklāt no valsts patēriņa paši spējam saražot 85%.
2020. gada decembrī "Eurostat" publicēti jaunākie apkopotie dati par AER enerģijas īpatsvaru Eiropas Savienības (ES) kopējā enerģijas patēriņā 2019. gadā, kā arī valstu individuālie rādītāji. Latvijā 2019. gadā ir trešais augstākais AER enerģijas īpatsvars no ES valstīm, proti, 41%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2018. gada rādītājs un par vienu procentpunktu vairāk nekā 2020. gada mērķis.
Lai arī šie rādītāji ir ļoti labi, koncernā vērtējam iespējas papildus attīstīt jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas. Tās nebūs iespējas attīstīt lielā apjomā, ja netiks ieviestas elastīgas rezerves un uzkrāšanas tehnoloģijas. Litija jonu baterijas jau ir aprobēta tehnoloģija, kas noteikti ieņems savu vietu īsa termiņa enerģijas uzkrāšanā un sistēmas stabilitātes nodrošināšanā. Savukārt lielāka apjoma un ilgāka termiņa uzkrāšanai, – nedēļām un mēnešiem, nākotnē piemērotas būs ūdeņraža tehnoloģijas. Šīs tehnoloģijas pagaidām ir daudz dārgākas nekā pārejas periodā elastīgās dabasgāzes kurināmā jaudas, kuras vēl vismaz 10 gadus būs noteicošās enerģijas nodrošinājumam deficīta periodos. Acīmredzot nākotnē šajās elektrostacijās tiks atrasti konkurētspējīgi risinājumi ūdeņraža ražošanai un izmantošanai kopā ar dabasgāzi. Tāpat nozīmīga būs sinerģija ar transporta nozari ūdeņraža izmantošanā smagajā transportā.
Eiropas Savienības Zaļais kurss – ko tas nozīmē Latvijai
Eiropas Savienības Zaļā kursa plānotās programmas Latvija var izmantot inovatīviem biznesa virzieniem, attīstot jaunus AER eksporta produktus. Eiropas Savienība ar Zaļo kursu ir noteikusi ambiciozus mērķus, kas palīdzēs pārvarēt krīzi un attīstīties nākotnē. Zaļais kurss veicinās AER izmantošanu Eiropā, kas ir pozitīvi, taču lielākās ieguvējas būs tās ES valstis, kas ražo savus eksporta produktus – saules paneļus, vēja stacijas, vai komplektē tos, uzlabojot savu eksporta un importa bilanci. No ekonomiskā viedokļa šajā biznesā izdevīgums būs lielāks, piemēram, Vācijai, Dānijai, Spānijai, Itālijai, arī Čehijai, kas ražo komponentes vēja un saules stacijām. T tas ir biznesa virziens, kurā ir jāraugās Latvijai. Latvijā ir jāievieš jauni risinājumi sinerģijā ar citām nozarēm, kas mūsdienās ir viens no nosacījumiem veiksmīgai pamatbiznesa attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
