Ir fakts, ka loģistikā nav pilnīgi tiešu savienojumu – tas ir komplicēts un sarežģīts bizness. Lai padarītu to klientiem-nosūtītājiem saprotamāku un ērtāku, pastāvīgi tiek veidoti jauni multimodālie risinājumi. Minēšu ļoti vienkāršu piemēru par došanos, piemēram, uz Helsinkiem pie nosacījuma, ka nepastāv pārvietošanās ierobežojumi. Ir variants lidot no Rīgas uz Helsinkiem. Bet arī tad vispirms pašā Rīgā jānokļūst līdz lidostai ar savu vai sabiedrisko transportu. Arī Helsinki nav galamērķis – galamērķis ir konkrēta iela, māja vai viesnīca Helsinkos, kas atkal prasa izmantot kādu no tur pieejamajiem transporta veidiem. Vēl ir iespēja ceļošanai izmantot prāmi un automašīnu, kas faktiski ļauj, neizkāpjot no auto, nokļūt Helsinkos konkrētā adresē. Jautājums ir tikai par to, kurš variants ir ātrāks, lētāks un bieži vien – ērtāks. Jo lielāks attālums starp starta adresi un konkrētu galamērķi, jo lielāka nozīme ir laikam un naudai, kā arī drošībai un ērtībām. Turklāt runa nav tikai par pasažieru, bet arī par kravas nosūtītāju ērtībām – iespēju tiešsaistes režīmā sekot līdzi kravas kustībai, darbībām ar kravu muitā vai citām procedūrām.
Tiešu un vienveidīgu savienojumu neesamība faktiski ir iemesls, kādēļ pastāv loģistikas speciālisti un uzņēmumi. Viņi rūpējas, lai kravas no nosūtītāja nonāk pie saņēmēja ātrāk, lētāk un drošāk. Tas arī ir iemesls, kāpēc lielie transporta nozares uzņēmumi veido savus loģistikas pakalpojumu centrus. Tie labi apzinās: lai gan ir pārvadājumu atslēgas posms jeb mugurkauls, preču piegādēm ir nepieciešama sasaiste ar citiem pārvadājumu veidiem, kā arī jānodrošina preču uzglabāšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
