Izlasot portālā "Delfi" publicēto rakstu par smiltsērkšķu audzētāja un produktu ražotāja SIA "Zeltlejas" finanšu grūtībām, rodas priekšstats, ka smiltsērkšķu audzēšanas nozarei pienākuši grūti laiki. Līdzīgas ziņas sociālo tīklu platformā "Facebook" un 13. februāra TV raidījumā "Panorāma" liek domāt, ka nozare tiešām ir bankrota aizas malā. Patiesība ir pavisam citāda.
Smiltsērkšķu audzēšana komercplantācijās Latvijā nesteidzīgi, vienmērīgi un neatlaidīgi attīstās jau kopš 2000. gada. Šobrīd platību ziņā tā ir trešā augļu un ogu kultūra pēc ābelēm un upenēm. Protams, ka šīs attīstības pamatnosacījums ir saražotā eksports, jo mazais vietējais tirgus tika piepildīts jau līdz 2015. gadam. Lielākā daļa no Latvijā izaudzētajām smiltsērkšķu ogām nonāk ārvalstu pārstrādes uzņēmumos. Šis apjoms strauji aug, un izaudzēto ogu pietrūkst, lai nodrošinātu pieprasījumu, jo Latvijā audzēto šķirņu ogas ir vislabākās Eiropā, kvalitātes ziņā pārspējot Rumānijā un Vācijā audzētās. Ogu attīrīšanas un šķirošanas kvalitāte ir vislabākā pasaulē.
Smiltsērkšķu audzētāju apvienība "Baltijas ogu dārzi" (BOD) Raganā ir izveidojusi Baltijā modernāko smiltsērkšķu ražas pirmapstrādes cehu, ogas eksportē uz Franciju, Skandināviju, Kanādu. Lionā no mūsu ogām ražo ekskluzīvus biezeņus izsmalcinātiem Francijas restorāniem. Kanāda ir pieckāršojusi ogu pasūtījumu nākošajam gadam, jo uzsākts reeksports uz ASV. Mums šopavasar pietrūkst stādu, lai steidzami palielinātu plantāciju platības. Latvija ir kļuvusi par starptautiskās smiltsērkšķu asociācijas ISA dalībvalsti, mūsu šķirnes, kvalitatīvās ogas, unikālo audzēšanas tehnoloģiju jau pazīst visā pasaulē.
Mēs līdz tam esam nonākuši ar mērķtiecīgu, pārdomātu un pakāpenisku izaugsmi, necenšoties par to skaļi stāstīt visiem un visur Latvijā, jo mērķis nav vietējais tirgus. Taču nu gan pienācis brīdis, kad jānovērš aplams priekšstats un jāsniedz objektīva informācija.
Atšķirībā no citiem audzētājiem SIA "Zeltlejas" saimnieki izvēlējušies ogu eksporta vietā tās pārstrādāt augstas pievienotas vērtības produktos, tos mēģinot virzīt vietējā tirgū. Principā tā ir pozitīvi vērtējama rīcība, taču saražotā apjomam jāatbilst reālajam šādu produktu pieprasījumam konkrētajā tirgū. Ja vietējais tirgus ir piesātināts, atliek divas iespējas – eksportēt pārstrādes produktus vai eksportēt izejvielas.
Pirmais variants ir sarežģīts, jo nepielūdzams starptautiskās tirdzniecības likums vēsta: "Jo lielāka preces pievienotā vērtība, jo lielāka ārējā tirgus pretestība". Ja visus Latvijas kokmateriālus pārstrādātu ekskluzīvās mēbelēs, meža nozare bankrotētu nepilna gada laikā. Tāpēc pārdodam gan baļķus, gan neēvelētus dēļus, gan augstvērtīgu finieri. Tas pats attiecas uz smiltsērkšķiem – eksportam jāpiedāvā pēc iespējas augstāka pārstrādes līmeņa produktus, taču savu uzņēmējdarbību jābalsta uz tuvāko gadu reālo pieprasījumu. Šobrīd eksportējam Eiropā visvērtīgāko šķirņu ogas, kuras ir attīrītas un sašķirotas atbilstoši visaugstākajiem starptautiski atzītiem standartiem. Šo parametru apvienojums Latvijai devis līdera statusu saldētu smiltsērkšķu ogu kvalitātē.
BOD jau otro gadu cenšas pierunāt SIA "Zeltlejas" piedalīties ogu eksportā, taču saimnieku nostāja ir kategoriska: "Latviju nepametīs neviena mūsu oga, tām visām ir jāpaliek tepat, lai nodrošinātu veselību vietējiem iedzīvotājiem".
Te ir vietā pieminēt ISA 2019. gada statistikas datus par smiltsērkšķu produktu patēriņu uz vienu valsts iedzīvotāju gadā, pārrēķinot izejvielā (ogās). Pasaules smiltsērkšķu "lielvalstis": Ķīna – 50g, Krievija – 40g, bet Latvija – 60g. Vienmēr var vēl vairāk, taču Latvijas iedzīvotājiem nu nekādi nevar pārmest par smiltsērkšķu produktu nelietošanu.
Kopsavilkumā var teikt, pelnām ar pasaulē kvalitatīvāko ogu eksportu, "audzējam muskuļus", vairojam Latvijas atpazīstamību un pamazām attīstām augstākas pievienotas vērtības produktus. Esam gan mērķtiecīgi un neatlaidīgi, gan apdomīgi un pacietīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
