Dāvis Vītols: Latvijā pašlaik ir viens no lielākajiem alkohola akcīzes nodokļa slogiem Eiropā  (15)

Pēc 2021. gada 1. marta Latvijā būs trešais augstākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā stipro alkoholisko dzērienu kategorijā. Lai samaksātu tikai akcīzes nodokli un PVN par 1L 40% stiprā alkohola, Latvijas iedzīvotājam jāstrādā vidēji 1 stundu un 40 minūtes.¹ Salīdzinot pēc pirktspējas, tas ir identisks nodokļu slogs ar Somiju. "Eurostat" 2019. gada dati par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem, kas atvēlēti alkoholiskajiem dzērieniem, rāda, ka starp visām ES valstīm Latvija ieņem pirmo vietu. Latvijas iedzīvotāji alkoholam ir tērējuši 4,8% no visiem saviem izdevumiem. Būsim godīgi, ņemot vērā vidējos ienākumus valstī un stiprā alkohola nodokļu slogu, alkohols Latvijā ir dārgs prieks. Tāpat mainīsies arī pierobežas tirdzniecība – akcīzes nodokļa un PVN atšķirība 1L 40% alkoholiskajam dzērienam Latvijā un Igaunijā būs jau zem viena eiro jeb tieši 0,69 eiro. Lai gan pierobežas tirdzniecības "zelta laikos" akcīzes nodokļa un PVN atšķirība bija pat virs trīs eiro.

VID apkopotie dati parāda, ka absolūtā alkohola patēriņš (100% alkohols) 2020. gada 11 mēnešos ir krities par 4,5%. Tas nozīmē, ka Latvijā kopumā tika patērēts mazāk alkohola nekā 2019. gadā, ko ietekmējuši, visticamāk, gan alkohola akcīzes celšana un cenas paaugstināšanās, gan Covid-19 apstākļi. Šeit nepieciešams ņemt vērā to, ka gan 2020. gada pavasarī, gan arī gada beigās alkoholisko dzērienu pierobežas tirdzniecība un HoReCa sektors tika būtiski apgrūtināti Covid-19 ieviesto ierobežojumu dēļ. Pēc LANA aplēsēm, pierobežas tirdzniecība 2020. gadā samazinājās aptuveni par 30-35% ne tikai Covid-19 ierobežojumu, bet arī akcīzes nodokļa kāpuma dēļ. Tomēr vasarā varējām novērot arī pozitīvas iezīmes. Vasarā igauņu un somu pirktā alkohola apjoms pierobežā sasniedza 2019. gada vasaras mēnešu līmeni. Tostarp Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ mūsu piejūras pilsētas piedzīvoja lielu atpūtnieku pieplūdumu no Lietuvas, tādējādi kaut vai nedaudz stimulējot alkohola realizācijas apjoma pieaugumu Latvijā. "Normālos apstākļos", t.i. pirms Covid-19 pandēmijas, lietuvieši būtu devušies uz Spāniju, Portugāli vai kādu citu Dienvideiropas valsti, taču, ņemot vērā ierobežojumus, vasarīgās dienas pavadīja Latvijā.

2020. gads arī alkohola nozarei Latvijā bija izaicinošs laiks, jo bija jāsadzīvo ar sarūkošo pierobežas tirdzniecību un Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem. Jau 2020. gada sākumā, pirms Covid-19 krīzes, bija skaidrs, ka valdības sastādītais akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns ir nepamatoti optimistisks. Igaunijā akcīzes nodoklis alkoholam netika celts, tādējādi atšķirība ar Igauniju samazinājās, kas, protams, samazināja arī pierobežas tirdzniecības apjomus un reizē arī akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Analizējot budžeta ieņēmumus 2020. gada 11 mēnešos, redzam, ka šajā periodā VID ir aprēķinājis par 5,6 miljoniem eiro (atskaitot atliktos nodokļu maksājumus) mazāk alkohola akcīzes nodokļa nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā. Šeit liela ietekme bija Covid-19 krīzei, taču ir skaidrs, ka arī akcīzes nodokļa atšķirības samazinājums ir spēlējis lielu lomu budžeta ieņēmumu apjoma kritumā. Arī šogad ar 5% nodokļu kāpumu, visticamāk, budžetā alkohola akcīzes nodoklis varētu tikt iekasēts tādā pašā apjomā vai pat mazāk nekā 2020. gadā.

Visbeidzot ir jāliek mierā alkohola akcīzes nodoklis, un to vairs nevajadzētu aiztikt, jo īpaši, ja mūsu kaimiņi igauņi neplāno palielināt akcīzes nodokli alkoholam. Ja nu tomēr Latvijā akcīze alkoholam arī turpmāk tiks paaugstināta, šis akcīzes nodokļa kāpums var nozīmēt pierobežas tirdzniecības beigas un vēl mazākus akcīzes nodokļa ieņēmumus budžetā. Šāds scenārijs iezīmētu pavisam drūmu ainu pierobežā – palielinātos bezdarbs, kas atkal būtu papildu slogs valstij.

1 Latvijas Alkohola nozares asociācijas veiktie aprēķini par alkohola akcīzes nodokļa slogu stipro alkoholisko dzērienu kategorijā Eiropas Savienības dalībvalstīs.