Ilva Valeika: Ceļā uz bezskaidras naudas sabiedrību – svarīga finanšu pratība  (37)

2014. gadā Norvēģija deklarēja, ka vēlas kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas atteikusies naudas no skaidras naudas norēķiniem; pagājušā gada nogalē Zviedrija paziņoja, ka no skaidras naudas plāno atteikties 2023. gadā. Kā liecina Latvijas Bankas dati, ar katru gadu bezskaidras naudas maksājumu apjoms pieaug arī Latvijā un 2019. gadā sasniedza 65%, kas ir par 17% vairāk nekā vidēji eirozonā.¹

Arī "Intrum" veiktais ikgadējais pētījums "Eiropas maksājumu ziņojums 2020" atklāj, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijā ievērojami pieaugusi uzņēmēju ticība pilnīgai pārejai uz bezskaidras naudas norēķiniem – 66% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka pāreja notiks jau nākamajos piecos gados, kas ir būtisks pieaugums gada laikā (+ 42% salīdzinājumā ar gadu iepriekš). Ja 2019. gadā vairākums uzņēmēju (59%) bija skeptiski noskaņoti par bezskaidras naudas nākotni, tad šobrīd vairs tikai 12% uzskata, ka Latvijā nekad nebūs bezskaidras naudas sabiedrība vai arī tas notiks ne agrāk kā pēc 10 gadiem. Turklāt Baltijas kontekstā mūsu uzņēmēji ir visoptimistiskākie – Igaunijā pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem tuvāko piecu gadu laikā paredz 55%, bet Lietuvā 53% aptaujāto uzņēmēju. Tātad vismaz mentāli mūsu uzņēmēji to jau ir pieņēmuši kā neizbēgamu nākotnes realitāti.