Ilva Valeika: Ceļā uz bezskaidras naudas sabiedrību – svarīga finanšu pratība  (37)

2014. gadā Norvēģija deklarēja, ka vēlas kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas atteikusies naudas no skaidras naudas norēķiniem; pagājušā gada nogalē Zviedrija paziņoja, ka no skaidras naudas plāno atteikties 2023. gadā. Kā liecina Latvijas Bankas dati, ar katru gadu bezskaidras naudas maksājumu apjoms pieaug arī Latvijā un 2019. gadā sasniedza 65%, kas ir par 17% vairāk nekā vidēji eirozonā.¹

Arī "Intrum" veiktais ikgadējais pētījums "Eiropas maksājumu ziņojums 2020" atklāj, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijā ievērojami pieaugusi uzņēmēju ticība pilnīgai pārejai uz bezskaidras naudas norēķiniem – 66% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka pāreja notiks jau nākamajos piecos gados, kas ir būtisks pieaugums gada laikā (+ 42% salīdzinājumā ar gadu iepriekš). Ja 2019. gadā vairākums uzņēmēju (59%) bija skeptiski noskaņoti par bezskaidras naudas nākotni, tad šobrīd vairs tikai 12% uzskata, ka Latvijā nekad nebūs bezskaidras naudas sabiedrība vai arī tas notiks ne agrāk kā pēc 10 gadiem. Turklāt Baltijas kontekstā mūsu uzņēmēji ir visoptimistiskākie – Igaunijā pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem tuvāko piecu gadu laikā paredz 55%, bet Lietuvā 53% aptaujāto uzņēmēju. Tātad vismaz mentāli mūsu uzņēmēji to jau ir pieņēmuši kā neizbēgamu nākotnes realitāti.

Pilnīgai pārejai uz bezskaidras naudas sabiedrību ir vairāki ieguvumi, piemēram, samazinās izmaksas, kas saistītas ar skaidras naudas uzglabāšanu, ātras transakcijas, tas ir efektīvs līdzeklis cīņā ar korupciju un naudas atmazgāšanu, kā arī samazina noziedzību. Uzņēmēji ir viens no svarīgākajiem posmiem šajā procesā – viņu atbalstošā attieksme, kas saistīta ar bezskaidras naudas aprites ieguvumiem; biznesa modelis, kura veiksmes pamatā ir e-norēķini un sakārtota digitālā infrastruktūra palīdz arī sabiedrībai arvien plašāk pāriet uz bezskaidras naudas apriti.

Nenoliedzami, pandēmija un tai sekojošie pulcēšanās ierobežojumi ir bijis jaudīgs katalizators e-komercijas uzplaukumam un tostarp arī bezskaidras naudas norēķinu pieaugumam. Līdz pat pandēmijas sākumam e-komercijas attīstību Latvijā varēja raksturot kā samērā strauju lokālā līmenī, bet diezgan piesardzīgu globālā kontekstā, jo Latvijas interneta veikalu pienesums mazumtirdzniecībai bija tikai aptuveni 3,5-4%², kas stipri atpalika no Eiropas vidējā rādītāja. Covid-19 pandēmijas apstākļos daudzu uzņēmumu izdzīvošana bija un joprojām ir atkarīga no spējas operatīvi pielāgoties darbam interneta vidē. Par to liecina arī straujais jaunu ".lv" domēnu pieaugums 2020. gadā.³

Uzņēmēji ir šī stāsta viena puse, taču skaidrs, ka līdz ar bezskaidras naudas darījumu pieaugumu, ir jāmainās arī patērētāju domāšanai, kas nekad nav ātrs process. Dažādi biheiviorālās ekonomikas pētījumi pierāda, ka brīdī, kad nauda nav fiziski sataustāma, bet virtuāla, vairs neizjūtam tādu psiholoģisku diskomfortu, šķiroties no finanšu līdzekļiem.⁴ Tas nozīmē, ka vieglāk pakļaujamies reklāmām un dzīvojam ilūzijās, ka varam un drīkstam atļauties vairāk, tādējādi neplānoti iekļūstot parādu slogā. To īpaši veicina arī daudzās platformās iestrādātās automātiskās iespējas iegādāties preces uz nomaksu. Modernā sabiedrībā dzīve uz kredīta kļuvusi par normu, tādēļ īpaši jāuzmana savi tēriņi un jāapzinās sava virtuālā maciņa limiti, lai nenokļūtu parādos. Savā darbā redzam, ka apdomībai un disciplīnai tēriņos, īpaši saistību dzēšanā, ir ļoti liela nozīme.

Bieži vien finanšu pratība ir klupšanas akmens tieši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, jo vēlme dzīvot labāk ir liela, taču zināšanu trūkums, ka kredīts, atliktais maksājums sadārdzina preces vai pakalpojuma gala cenu, vēl vairāk pasliktina mājsaimniecības finanšu situāciju. Taču sākoties pandēmijas izraisītajai krīzei, vērojamas arī pozitīvas tendences, proti, saskaņā ar "Intrum" 2020. gada pētījumu 36% Latvijas patērētāju norāda, ka personīgās finanšu drošības uzlabošana kopš krīzes sākuma ir kļuvusi par vienu no galvenajām viņu prioritātēm, bet 42% apgalvo, ka ir spēruši pasākumus savu finanšu prasmju uzlabošanai. Tas noteikti ir virziens, kurā doties arī pārējai sabiedrības daļai, neatkarīgi no vecuma un līdzšinējās pieredzes personisko finanšu jautājumos.

Bezskaidras naudas darījumu pieaugums viennozīmīgi pieprasa daudz augstāku finanšu pratību no patērētājiem, un tās apgūšanai noteikti būtu jābūt ikviena indivīda un mājsaimniecības prioritāšu lokā. Prasme apieties ar naudu šodien ir viena no būtiskākajām pamatprasmēm, un par to vienlīdz atbildīgas ir gan izglītības institūcijas, gan uzņēmēji, bet galvenokārt – katrs pats.

1 https://www.bank.lv/lb-publikacijas/zinas-un-raksti/raksti/12287-bezskaidra-nauda-lv-un-es-2019

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-e-komercijas-pieaugums-zemaks-neka-citviet-pasaule.a336275/

3 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pern-butiski-pieaudzis-lv-jaunregistreto-domena-vardu-skaits.d?id=52853327

4 https://www.bbc.com/future/article/20191204-does-e-money-make-you-spend-more