Delfi foto misc. - 78153
Foto: Publicitātes foto
Vidējā inflācija pēdējos gados ir bijusi krietni augstāka par depozītu procentu likmēm, kas šobrīd ir pietuvojušās vai jau sasniegušas nulles līmeni. Līdz ar to peļņas laiks no augstām depozītu likmēm uz kādu laiku ir beidzies. To ietekmē Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārās politika, balstoties uz norisēm globālajā ekonomikā. Tāpēc mūsdienās depozīti vairs nav īstais veids, kā pelnīt ar savu naudu – tam daudz piemērotākas ir citas ieguldījumu iespējas.

Šobrīd ECB depozītu likme eiro valūtā ir pazemināta līdz pat mīnus 0,50%. Tas nozīmē, ka bankām ir pat jāpiemaksā par naudas noguldījumiem Eiropas Centrālajā Bankā. Tādas ECB politikas mērķis ir, lai cilvēki un uzņēmumi nevis turētu naudu kontos, bet laistu to apgrozībā un stimulētu ekonomiku. Pasaules naudas tirgus rāda, ka šajā ziņā diez vai tuvākajā nākotnē varētu būt izmaiņas. To apzinās arvien lielāka daļa pašmāju iedzīvotāju, kuriem ir brīvi līdzekļi.

Interese par ieguldījumu iespējām pieaug arī Latvijā

Tā, piemēram, "Swedbank" dati rāda, ka klientu vērtspapīru darījumu skaits pagājušajā gadā ar Baltijas un Rietumu valstu akcijām ir pieaudzis piecas reizes. Visstraujāk ir palielinājies darījumu skaits tieši ar Baltijas valstīs esošo uzņēmumu akcijām – salīdzinot ar 2019. gadu, pērn šādu darījumu skaits ir pieaudzis par astoņām reizēm.

Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti gatavie investīciju risinājumi – tādi kā dažādi fondi, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, privātais portfelis. Kopumā redzam, ka arvien vairāk iedzīvotāju arī Latvijā sāk izmantot iespēju uzkrāt pieredzi investīciju jomā, kas, sekojot Eiropas praksei, pie mums vēl tikai veidojas kā viens no krāšanas veidiem.

Kas ir piemērots pirmajiem soļiem?

Ja investors nav gatavs pats pētīt tirgus tendences, pirmo soļu speršanai finanšu tirgos ir piemēroti iepriekš minētie gatavie risinājumi. Tādā gadījumā nauda tiek ieguldīta dažādos pasaules finanšu tirgos, kas nozīmē lielākas peļņas iespējas un līdzsvarotu risku. Līdzšinējie ienesīguma rezultāti (kas, protams, negarantē tādu pašu ienesīgumu nākotnē), rāda, ka peļņa no ieguldījumiem šajos risinājumus pēdējos piecos gados krietni pārsniegusi inflāciju. Tātad ieguldījums strādā un pelna vēl naudu.

Savukārt, ja ir vēlme ieguldījumu lēmumus pieņemt pašam, ir iespēja iegādāties uzņēmumu akcijas, biržā tirgotos fondus jeb ETF, vai arī ieguldīt savus līdzekļus konkrētā nozarē vai kādā no vadošajiem pasaules indeksiem.

Investējot gan jāatceras, – lai sagaidītu lielāku ienesīgumu, jārēķinās ar garāku investīciju termiņu. Ieteicamais ieguldījumu termiņš ir vismaz pieci gadi). Termiņam ir nozīme, jo finanšu tirgos ir iespējamas svārstības, un nereti ir vajadzīgs laiks, lai sagaidītu labākus rezultātus. No kritumiem nav jābaidās. Tie ir arī iespēju laiks, kad var izvērtēt papildu ieguldījumu veikšanu par zemākām vērtspapīru cenām, jo finanšu tirgos pēc kritumiem parasti seko kāpumi.

Tāpat, domājot par investīcijām, svarīgi atcerēties, ka esošā akciju tirgus situācija ir visu investoru nākotnes kopīgs novērtējums, ņemot vērā šodienas vēsturiski zemās procentu likmes. Finanšu tirgi atspoguļo investoru gaidas par nākotni . Tāpēc šodien mēs dzīvojam pandēmijas krīzes apstākļos, bet drīzumā mums jau tiek prognozēta dzīve normālā pasaulē. Turklāt, visstraujāk atjaunojas tieši to kompāniju akcijas, kuru nākotnes perspektīvas investori vērtē kā sevišķi daudzsološas.

Kā noorientēties?

Ko darīt cilvēkam, kuram nav lielas pieredzes, darbojoties finanšu tirgos? Vislabāk ievērot noteiktus principus attiecībā uz ieguldījumu portfeļa veidošanu plašākā nozīmē. Tā, piemēram, veidojot savu ieguldījumu portfeli, var pieturēties pie vienkārša "60/30/10" principa. Tas nozīmē, ka 60% ieguldījumu ir "portfeļa kodols", veidojot to no aktīviem, kuru vērtība ir saistīta ar esošo ekonomikas struktūru. Piemēram, tie var būt uzņēmumu vērtspapīri, kuri veido šodienas ekonomikas "mugurkaulu". 30% līdzekļu var tikt ieguldīti perspektīvajās nozarēs un virzienos, kuriem ir potenciāls kļūt par nākotnes ekonomikas pamatu.

Apskatīsim vienu vienkāršu piemēru: mobilie sakari un internets. 1990. gados tos uzskatīja par jaunu, perspektīvu un pat līdz galam neizzinātu virzienu, bet šodien tie jau ir kļuvuši par pirmās nepieciešamības pakalpojumiem. Nav nekādu šaubu, ka "perspektīvo" virzienu apzināšanas process nav vienkāršs un prasa pašmācīšanos vai konsultēšanos ar speciālistiem, tomēr tas ir ļoti svarīgs nākotnes finansiālās labklājības nodrošināšanai.

10% līdzekļu var ieguldīt klasiskajos aktīvos (piemēram, dārgmetālos), daļēji spekulatīvos aktīvos un aktīvos "dvēselei" (uzņēmumu akcijās, kuru produkcija ļoti patīk). Visbeidzot, diversifikācijas principa ievērošana – "neglabāt visas olas vienā grozā", "nepārvadāt visas preces vienā kuģī" u.tml. – bija, ir un būs veiksmīgu ieguldījumu pamats.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!