Inflācijas atjaunošanās būtu loģiskas ekonomikas stabilizācijas un monetārās ekspansijas sekas. Fiksēto ienākumu tirgus ASV prognozē inflāciju nedaudz virs 2%, bet eirozonā nedaudz vairāk par 1%. Tas joprojām ir zems līmenis. Taču inflācijas kāpums radīs jautājumus ekonomikai un arī finanšu sistēmai par to, kāds ir ilgtspējīgs parāda līmenis un daudzu aktīvu novērtējumi, piemēram, akciju un mājokļu cenas.
Inflācijas procesus ir grūti novērtēt, skatoties pagātnē, strukturālo izmaiņu un arī Covid-19 krīzes dēļ. Zemā inflācija pēdējo 20 gadu laikā gandrīz neatspoguļo vājo pieprasījumu, jo pirms pandēmijas dažās valstīs bija sasniegts zemākais bezdarbs pusgadsimta laikā. Izmaiņas patēriņa un ražošanas modeļos un Covid-19 sekas var raustīt inflāciju gan augšup, gan lejup. Pašlaik ir grūti noteikt, vai novērotās izmaiņas globālajā konjunktūrā ir pagaidu vai pastāvīgas. Lūk, daži aspekti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
