Miks Gabdulļins: Stress elektroenerģijas tirgū mazinās  (1)

Jau pirms ziemas iestāšanās varējām paredzēt, ka sagaidīsim augstākas elektroenerģijas cenas kā iepriekšējā gadā. Novembra sākumā jau bija pieejama informācija − ne tikai par importa kapacitātes samazinājumu no trešajām valstīm, kas spēj piedāvāt lētu elektroenerģiju, bet arī par vienu no Latvijas lielo TEC bloku nepieejamību. Abi šie faktori samazina kopējo elektroenerģijas piedāvājumu un tādēļ sagaidījām arī cenu kāpumu Latvijas tirgū.

Papildus piedāvājuma samazinājumam elektroenerģijas cenu izaugsmi veicinājuši arī laikapstākļi. Aukstā ziema gan Baltijā, gan apkārtējā reģionā ievērojami palielinājusi elektroenerģijas patēriņa līmeni. Aukstums Skandināvijā palielina šī reģiona vietējo patēriņu un samazina ģenerācijas pārpalikumu, kas tālāk pieejams Baltijas importam, tādējādi arī samazinot lētas elektroenerģijas pieejamību.

Ņemot vērā, ka ir palielinājies vietējais patēriņš un samazinājies pieejamais lētās elektroenerģijas imports, vietējai ģenerācijai ir nepieciešams palielināt ražošanas apjomu, taču arī ģenerācijas kapacitāte ir samazināta līdz ar Latvijas TEC2 1. bloka nepieejamību. Baltijā tiek aktivizēti dārgāki ražošanas avoti, kas veicina elektroenerģijas cenu palielinājumu.

Pie pašreizējā elektroenerģijas cenu līmeņa patērētāji ar fiksētas elektroenerģijas maksas tarifiem ir ieguvēji, jo spēj izvairīties no pašlaik novērojamā cenu kāpuma, kas sākās 2020. gada novembra izskaņā. Taču tas nenozīmē, ka pašlaik ir labākais brīdis slēgt jaunus fiksētas maksas līgumus. Iepriekš aprakstītie cenu stimulējošie lielumi jau ir realizējuši savu ietekmi un turpmāks cenu kāpums nav sagaidāms. Pirmkārt, līdz ar siltāka laika iestāšanos samazināsies patēriņš, kas līdzīgi realizējoties Skandināvijā spēs palielināt arī lētas elektroenerģijas importu mūsu reģionā. Otrkārt, sniega kušanas rezultātā palielināsies ūdens apjoms, ko hidroelektrostacijas (HES) varēs izmantot izstrādē. Palu laikā hidroģenerācija spēj nosegt ievērojamu daļu no vietējā elektroenerģijas patēriņa.

Pašreizējās elektroenerģijas cenas nav pilnīgi saistītas ar sagaidāmajām nākotnes cenām, kas nosaka fiksētu līgumu likmes, taču nereti tās kustās vienotā virzienā. Līdz ar to varētu būt vērts nogaidīt ar jaunu fiksētu cenu līgumu slēgšanu līdz ir realizējies ierastais pavasara cenu kritums.

Skandināvijas elektroenerģijas cenu indekss ir viens no plašāk tirgotajiem nākotnes cenu instrumentiem mūsu reģionā. Lai gan salīdzinot ar Latvijas elektroenerģijas cenu tā līmenis atšķiras, tas spēj norādīt uz cenu tendences virzību arī Latvijā. Redzams, ka vienlaikus ar Latvijas biržas cenu kāpumu palielinājies arī elektroenerģijas cenu līmenis Skandināvijas nākotnes cenām, kur par piemēru izmantots šī gada 2. ceturksnis. Kopš februāra vidus novērojams pakāpenisks samazinājums abos šajos lielumos un līdz ar pavasara iestāšanos sagaidāms turpmāks kritums gan pašreizējā elektroenerģijas biržas cenā, gan arī tuvāko periodu nākotnes cenās.