Sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu, 2. līmenī uzkrāto kapitālu šobrīd cilvēks var saņemt divejādi – pievienojot valsts pensijai jeb 1. līmenī uzkrātajai summai vai iegādājoties mūža pensijas apdrošināšanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati atklāj, ka vairāk nekā ceturtā daļa pensijas pieprasītāju jeb 4792 personas pērn par savu uzkrāto kapitālu 2. pensiju līmenī iegādājās mūža pensijas apdrošināšanas polisi. Lai izdarītu šādu izvēli, apdrošināšanas sabiedrības ir noteikušas 2. līmenī uzkrātajai summai jābūt vismaz 2000 eiro. Statistika rāda, ka šo slieksni pārsniedz arvien lielāks senioru skaits.
Pēc VSAA datiem, personām, kas iegādājās mūža pensijas polisi, vidējais uzkrātais pensiju kapitāls 2020. gadā bija 6769 eiro un tam ir tendence palielināties: 2019. gadā tie bija 6438 eiro, bet 2018. gadā – 6391 eiro.
Pensijas apmērs pieaug
Izvēloties mūža pensijas apdrošināšanu, divi būtiskākie ieguvumi ir elastīgs, paša cilvēka noteikts pensijas izmaksas grafiks un iespēja pensiju atstāt mantojumā. Slēdzot līgumu par mūža pensijas polisi ar apdrošināšanas sabiedrību, pensijas saņēmējam ir iespēja pašam noteikt mūža pensijas saņemšanas biežumu – reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā. Vispopulārākais variants ir izmaksa reizi gadā, jo tad cilvēks uzreiz var saņemt lielāku naudas summu, ko var tērēt, piemēram, kādam vērtīgākam pirkumam.
Tas, cik liels būs mūža pensijas apmērs, atkarīgs no 2. līmenī uzkrātā kapitāla un tas var būt ļoti dažāds – sākot no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro gadā. Valstī vidējais izmaksātais pensijas apmērs personām, kas iegādājās mūža pensijas polisi, 2020. gadā bija 613 eiro un ar katru gadu šī summa palielinās – 2019. gadā tie bija 593 eiro, bet 2018. gadā – 596 eiro, liecina VSAA dati.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mūža pensijas kapitāla izmaksu apdrošinātājs var veikt līdz pat trīs dažāda garuma izmaksu posmos, kuru laikā tiek noteikts dažāds pensijas apmērs. Visbiežāk seniori izvēlas saņemt pensiju reizi gadā, pirmo izmaksas posmu nosakot piecu gadu garumā (tas ir minimālais valsts noteiktais termiņš pirmajam posmam), otro posmu izvēlas viena gada garumā, jo tad šajā posmā sanāk ievērojami lielāka pensijas izmaksa, bet visu atlikumu saņem trešajā posmā līdz mūža galam.
Arī to, kā minētajos trīs posmos procentuāli tiek sadalīta izmaksājamā summa, mūža pensijas polišu īpašnieki izvēlas individuāli. Tas atkarīgs no tā, cik liels kapitāls personai ir uzkrāts fondēto pensiju 2. līmenī. Valsts regulē pirmo izmaksas posmu, kas šajā laikā ļauj saņemt līdz 50% no uzkrātā kapitāla. Otrajā posmā, kā rāda prakse, tendence ir izņemt maksimāli daudz no uzkrātā (piemēram, 49% no kapitāla), uz pēdējo, trešo posmu atstājot minimālu izmaksu.
Pēc nāves var atstāt mantojumā
Būtisks ieguvums mūža pensijas polises saņēmējiem ir arī tas, ka 2. līmenī uzkrāto kapitālu var atstāt mantojumā. Apdrošināšanas līgumā tiek norādīts labuma guvējs, kurš pēc pensionāra nāves turpinās saņemt mūža pensiju līdz garantētā perioda beigām, kas maksimāli ir 20 gadi). Ikdienā redzam, ka pārsvarā mūža pensijas saņēmēji novērtē šo iespēju un norāda labumu guvēju. Piemēram, ja mūža pensijas saņēmējs pēc 15 gadiem aiziet no šīs pasaules, apdrošinātājs turpina vēl piecus gadus pensiju izmaksāt labuma guvējam.
No dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem tieši mūža pensijas apdrošināšana Latvijā pērn piedzīvoja salīdzinoši strauju izaugsmi. Tā 2020. gadā "Compensa Life" mūža pensijas apdrošināšanas prēmiju apjoms pieauga par 60%, sasniedzot 55 miljonus eiro, bet 2021. gadā izaugsme tiek plānota par 40% un prēmiju apjoms varētu sasniegt 80 miljonus eiro.
Latvijas pensiju sistēma paredz, ka pensiju 2. līmeņa dalībnieki ir visi strādājošie, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija vai individuāli pieteikušies pensiju 2. līmenim. Dodoties pensijā, 2. līmenī uzkrāto kapitālu var saņemt divejādi – pievienojot valsts pensijai vai iegādājoties mūža pensijas apdrošināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
