Ekonomikas ministrija raugās uz vēja stacijām kā vienu no pamata ģenerējošām jaudām un tuvākā perspektīvā saredz potenciālu tieši sauszemes vēja enerģijas attīstīšanā, uzsverot, ka enerģijas izmaksas ir vitāli nozīmīgas valsts konkurētspējai. Tajā pašā laikā taktiska soļu karte joprojām izpaliek. Arī pašvaldībām, kuru teritorijās AER projektus plānots ieviest, līdz šim nav bijis skaidrs, kā NEKP pamatnostādnes tiks ieviestas dzīvē, neskatoties uz to, ka plāna ieviešana apstiprināta nu jau pirms vairāk kā gada – 2020. gada 26. janvārī.
Tieši praktiska plāna trūkuma dēļ pašvaldības māc bažas, ka NEKP un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu projekta ieviešana dzīvē, kas paredz arī fosilā kurināmā izmantošanas samazinājumu, pašvaldībām izmaksās dārgi – te būs lieki tēriņi, kas pilnībā "uzgrūsti" uz pašvaldību pleciem. Tajā pašā laikā atbildīgās institūcijas sola izstrādāt t.s. "burkāna" mehānismus tām pašvaldībām, kas strādātu ar AER projektu attīstīšanu, bet – vai tie būs gana intriģējoši, lai pašvaldības tempā dotu zaļo gaismu šiem projektiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
