Gatis Galviņš: Skaidrs rīcības plāns – Latvijas biļete uz enerģētiski neatkarīgo valstu pulciņu  (24)

Ekonomikas ministrija raugās uz vēja stacijām kā vienu no pamata ģenerējošām jaudām un tuvākā perspektīvā saredz potenciālu tieši sauszemes vēja enerģijas attīstīšanā, uzsverot, ka enerģijas izmaksas ir vitāli nozīmīgas valsts konkurētspējai. Tajā pašā laikā taktiska soļu karte joprojām izpaliek. Arī pašvaldībām, kuru teritorijās AER projektus plānots ieviest, līdz šim nav bijis skaidrs, kā NEKP pamatnostādnes tiks ieviestas dzīvē, neskatoties uz to, ka plāna ieviešana apstiprināta nu jau pirms vairāk kā gada – 2020. gada 26. janvārī.

Tieši praktiska plāna trūkuma dēļ pašvaldības māc bažas, ka NEKP un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu projekta ieviešana dzīvē, kas paredz arī fosilā kurināmā izmantošanas samazinājumu, pašvaldībām izmaksās dārgi – te būs lieki tēriņi, kas pilnībā "uzgrūsti" uz pašvaldību pleciem. Tajā pašā laikā atbildīgās institūcijas sola izstrādāt t.s. "burkāna" mehānismus tām pašvaldībām, kas strādātu ar AER projektu attīstīšanu, bet – vai tie būs gana intriģējoši, lai pašvaldības tempā dotu zaļo gaismu šiem projektiem?

Līdz šim Latvijai atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā gājis kā pa celmiem. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2019. gadā AER – saules un vēja enerģijas – kopējais saražotais apjoms palielinājies par 26%, tas nav pietiekami. Turklāt Latvijas attīstības plaisa no kaimiņvalstīm nevis samazinās, bet palielinās. Tomēr, ieviešot un virzot skaidru taktisko soļu sistēmu visām iesaistītajām pusēm, Latvija var kļūt par enerģētiski neatkarīgu valsti, kas elektroenerģiju arī eksportē, tādā veidā sniedzot pienesumu Latvijas ekonomikai. Tas palīdzētu mums virzīties arī uz klimatneitrālas valsts statusu.

Līdzšinējo atbalsta mehānismu kļūdas un jaunās iespējas

Lai arī līdz šim ir pastāvējis valsts atbalsta mehānisms enerģijas ražotājiem no atjaunojamiem energoresursiem, Valsts kontrole to atzinusi par neizdevušos. Valsts kontrole atzīst, ka Ekonomikas ministrija jau ilgstoši ir vilcinājusies ar jauna tehnoloģiski neitrāla AER atbalsta mehānisma ieviešanu, novēršot dārgu un neefektīvu tehnoloģiju atbalstīšanu un kavējot tirgus apstākļos konkurētspējīgāku tehnoloģiju attīstīšanu elektroenerģijas ražošanā no AER, tādējādi kavējot OIK sloga samazināšanu elektroenerģijas lietotājiem. Valsts kontroles revīzijā par pārdomātas "zaļās" elektroenerģijas atbalsta politikas īstenošanu Latvijā secināts, ka vāja AER politika un nepilnības tās īstenošanas uzraudzībā ir radījušas konkrētas sekas un reālas izmaksas Latvijas tautsaimniecībai un visiem iedzīvotājiem, kas pierāda, ka politikas plānošana nedrīkst būt formāls un birokrātiski nenozīmīgs process, no kura var atteikties.

Tomēr šobrīd ledus ir sakustējies – pēc vairākiem sarunu raundiem starp atbildīgajām amatpersonām, pašvaldībām un attīstītājiem, ir skaidrs, kas Latvijai ir nepieciešams, lai arī mūsu valsts tuvotos konkurētspējīgas atjaunojamās enerģijas ražotājvalsts statusam.

Nākotnē atjaunojamas enerģijas nozīme tikai pieaugs – katrā plānošanas periodā Eiropas Savienība dalībvalstis mudina uzstādīt aizvien augstākus mērķus, piemēram, ja līdz 2020. gadam Latvijai bija jāpanāk, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 20% no visa energopatēriņa, 2030. gadā mērķis ir sasniegt 50%. To veicina virkne faktoru. Piemēram, tirgū parādās aizvien vairāk elektroautomobiļu, kuru uzlādei nepieciešama elektrība. To pieprasījums ik gadu palielinās par aptuveni 6%, bet kopš 2016. gada pieprasījums palielinājies pat par 30% – tā liecina Starptautiskās enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) apkopotā statistika. Elektroautomobiļi, kas uzlādēti izmantojot enerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, ir daudz draudzīgāki videi un patērētāju maciņam nekā transportlīdzekļi, kuros tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti.

Izvēršot veiksmīgu sadarbību starp atbildīgajām amatpersonām, institūcijām un attīstītājiem precīza rīcības plāna izstrādē, esmu pārliecināts, ka Latvijai izdosies ne vien panākt kaimiņvalstis sasniegumos šajā jomā, bet arī pārspēt. Turklāt, enerģētikas joma ir tā, kas virza ne vien valstu ekonomiku, bet arī inovācijas, kas var palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām.

Atjaunojamās enerģijas inovāciju ietekme nākotnē

Viennozīmīgi ir jāvērtē zaļās elektrības uzkrāšanas iespējas. Brīžos, kad elektroenerģijas patēriņa un līdz ar to arī cenu pieaugums ir neizbēgams zemo gaisa temperatūru dēļ, ir svarīgi domāt par elektrības uzkrāšanas iespējām. Tas ļautu izmantot lētāku un zaļāku enerģiju kā fosilie resursi un nodrošinātu tirgus stabilitāti. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka enerģijas patēriņš turpinās pieaugt visā pasaulē, tāpēc izmantot brīžus, kad enerģiju iespējams saražot vairāk un lētāk, lai izmantotu nākotnē, ir izšķiroši. Bieži vien izskan jautājums – kur uzkrāt to vēja enerģiju, kas paliek pāri, brīžos, kad elektroenerģijas cenas bijušas ar negatīvu cenas zīmi. Vēja enerģija nenozīmē vien elektroenerģijas iegūšanu, bet arī citu jomu, piemēram, transporta attīstību, un enerģijas rezerves ir inovāciju un zinātnē balstītu risinājumu akselerators. Viens no risinājumiem šādām situācijām saskatāms tieši transportā – vēja enerģiju var uzglabāt, izmantojot ūdeņradi, un tieši ar ūdeņradi darbināmas automašīnas šobrīd tiek izskatīts kā viens no nākotnes pārvietošanās veidiem. Daži uzņēmumi tādas jau palaiduši tirdzniecībā, savukārt pāris drosmīgās pašvaldības Latvijā, tostarp "Rīgas satiksme" ar ūdeņradi darbināmus autobusus jau izmēģina pasažieru pārvadājumu vajadzībām.

Latvijai ir nepieciešams precīzs plāns, kas kā skaidra ceļa karte kalpos gan pašvaldībai, gan atbildīgajām valsts institūcijām un AER projektu attīstītājiem NEKP plānā paredzētā mērķa – 800 MW uzstādītās vēja enerģijas jaudas līdz 2030. gadam – sasniegšanai, tā pietuvojoties iespējai kļūt par zaļās enerģijas paraugvalsti.

Kļūstot par zaļās enerģijas paraugvalsti Latvijai būtu iespēja stiprināt savas starptautiskās konkurences pozīciju elektroenerģijas tirgū, sniedzot būtisku pienesumu vietējai ekonomikai jaunu darba vietu un IKP pieauguma formā. Tāpat, ražojot enerģiju pašu vajadzībām un spējot eksportēt elektroenerģiju, Latvija kļūtu enerģētiski neatkarīga no kaimiņvalstīm un citām reģiona valstīm – šobrīd Latvija spēj nodrošināt vien 40% no iekšzemē nepieciešamās elektroenerģijas jaudas. Turklāt šī mērķa sasniegšana nes ne tikai finansiālu labumu, bet arī atstās pozitīvu iespaidu uz vidi – samazinot elektroenerģijas iegūšanu no fosilajiem enerģijas avotiem, samazināsies Latvijas "ekoloģiskās pēdas" nospiedums, kas pozitīvi ietekmēs ne tikai Latviju, bet reģionu kopumā – jo ikviena valsts šobrīd tiecas kļūt klimatneitrālāka.