Nevar turpināt darīt to pašu un cerēt uz citu rezultātu. Ja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secina, ka Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm attiecībā uz pieaugušo prasmēm un izglītību, un, ja Latvijas Banka uz datiem balstītā veidā parāda, ka investējam cilvēkresursos maz un to darām neefektīvi, ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas.
Nesen uzzināju, kā mēs tērējām 47 miljonus eiro valsts un ES atbalsta fondu līdzekļu pieaugušo izglītībai. Apmācību programmu pašā augšgalā ir autovadītāju tiesību apgūšana (kopā apmācīti 3169 cilvēki), dārzkopība (552 cilvēki) un arī "jaunākās tendences ēdienu gatavošanā" (452 cilvēki). Visas iepriekšminētās prasmes ir brīnišķīgas, bet, ja programmas mērķis ir "novērst darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam", tad es neesmu redzējusi nevienu vakanču topu, darba tirgus analīzi, uzņēmēju aptauju, starptautisku pētījumu par nākotnes nodarbinātības prognozēm, kurā būtu atrodamas šīs konkrētās prasmes. Toties visos augšminētajos avotos parādās kliedzoša vajadzība (neatkarīgi no nozares un profesijas) pēc labākām angļu valodas zināšanām, kas šajos apmācību sarakstos neparādās.
Pieaugušo apmācību topā plaši pārstāvētas ir arī dažādas digitālo prasmju mācības, kas ir lieliski, bet te ir liels jautājums par to kvalitāti. Personīgi zinu pāris konkrētus piemērus, kad uzsāktas apmācības kādā no digitālo prasmju un kompetenču virzieniem, taču pēc īsa brīža tās pamestas sliktās kvalitātes dēļ. Dati liecina, ka 30% no tiem, kas uzsāk pieaugušo apmācības, tās nepabeidz, tādēļ būtu interesanti uzzināt, cik daudzi no tiem gandrīz 13 tūkstošiem cilvēku, kuri nav pabeiguši kādos no uzsāktajiem kursiem vai apmācībām, tos pametuši sliktās kvalitātes dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
