Neskatoties uz to, ka darbspējīgo kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām ir priekšnosacījums Latvijas ekonomikas attīstībā, joprojām novērojam situāciju, kad valsts un Eiropas Savienības līdzekļu izlietojums šim mērķim vērtējams neviennozīmīgi. Vai mūsdienu krīzes situācijā varam atļauties apgūt Eiropas Savienības līdzekļus bez jēdzīga pienesuma darbspējīgā "maciņā" un ietekmes uz valsts ekonomiku kopumā?
Līdz šim daļa sabiedrības ir izmēģinājusi visplašāk izskanējušo atbalsta mehānismu kvalifikācijas celšanā – Mūžizglītības programmu, kuru kūrē Valsts izglītības un attīstības aģentūra, atvēlot tuvu 47 miljoniem eiro lielu finansējumu. Lai gan programma līdz šim ir iesaistījusi vairākus desmitus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, piedāvājot apmācības vairāk nekā 500 izglītības programmās, joprojām rodas pamatotas šaubas par piedāvāto apmācību programmu kvalitāti, jēgpilnu finansējuma izlietošanu un pats galvenais – noteiktā mērķa sasniegšanu.
Kam izdevīgi esošie atbalsta mehānismi darbspējīgo kvalifikācijas celšanā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
