Jānis Lange: Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā ir labs stimuls tautsaimniecības attīstībai  (8)

Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā vienmēr ir stimuls tautsaimniecības attīstībai, jo uzlabo darba spēka mobilitāti reģionu ietvaros, loģistiku un piegādes. Ekonomiskās lejupslīdes laikos šādi ieguldījumi ir labs atbalsts valsts ekonomikai.

Pērn valdība piešķīra papildu 75 miljonus eiro valsts autoceļu tīklam, mazinot Covid-19 krīzes sekas. Tas bija ļoti pareizs lēmums, jo deva iespēju gan sakārtot ceļus, gan atbalstīt tautsaimniecību un saistītās nozares. Pateicoties būvniecības izmaksu cenu kritumam, izdevās paveikt pat vairāk nekā sākotnēji ieplānots.

Protams, visefektīvākie ieguldījumi autoceļos veidojas tad, kad finansējums tiek plānots ilgtermiņā, jo ir iespējama arī savlaicīga plānošana un projektēšana. Pērn lielākais izaicinājums bija īsie termiņi, kuros bija jāveic ieguldījumi, jo finansējums nāca no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem un pašā būvniecības sezonas sākumā. Šajā situācijā jāpateicas gan būvniecības uzņēmumiem, kuri mobilizēja savus spēkus, gan LVC kolektīvam.

Esam pateicīgi Valsts kontrolei (VK) par mūsu darba novērtējumu, kas veikts, revidējot papildu finansējuma izlietojumu. Arī revidenti atzina, ka tas ir bijis lietderīgs lēmums, kas deva labumu gan ceļu nozarei, gan tautsaimniecībai, gan sabiedrībai kopumā.

VK revīzijā par piešķirtajiem līdzekļiem projektu īstenošanai autoceļu jomā secināts, ka autoceļiem pagājušajā gadā papildus piešķirtie līdzekļi kalpoja kā ekonomikas atveseļošanas un stimulēšanas instruments. Revīzijā arī konstatēts, ka ārkārtējās situācijas radīto seku apstākļos LVC ir izdevies iepirkumus īstenot par zemāku cenu nekā sākotnēji bija plānots, tādējādi radot iespēju paveikt darbus lielākā apmērā.

Revīzijas laikā VK revidenti veica pārbaudes, lai gūtu pārliecību, ka ārkārtējās situācijas laikā papildus piešķirtie līdzekļi projektu īstenošanai autoceļu jomā izlietoti atbilstoši piešķiršanas mērķim un līdzekļu izlietojums nodrošina sistēmisku pieeju valsts autoceļu sakārtošanai. Tāpat tika vērtēts vai papildus piešķirtais finansējums ir veicinājis piešķīruma mērķa sasniegšanu – sekmēt uzņēmējdarbību būvniecības un ar to saistītajās nozarēs, veicot papildu valsts autoceļu būvniecības darbus, gūstot papildu ieņēmumus, kā arī saglabājot darbavietas. Revīzijā arī secināts, ka piešķirtie un izlietotie līdzekļi izlietoti atbilstoši piešķiršanas mērķim un kopumā papildu līdzekļu piešķīrums un izlietojums ir kalpojis kā ekonomikas atveseļošanas un stimulēšanas risinājums.

VK arī vērsa uzmanību, ka sistēmiskas pieejas nodrošināšana valsts autoceļu sakārtošanā, ievērojot attīstības plānošanas un budžeta plānošanas dokumentu saskaņotības principu, ir būtiska, lai tiktu īstenotas sabiedrības intereses, kā arī tiktu sekmēta attīstības plānošanas mērķu sasniegšana valsts autoceļu sakārtošanas jomā.