Svarīgi sākt ar to, ka neesmu Covid-19 noliedzējs. Saprotu, ka situācija ir nopietna un ar to cīnās gan mediķi, gan visi pārējie. Pats esmu pieteicies vakcīnai, atbalstu visus nepieciešamos ierobežojumus, kas palīdz apkarot slimības izplatību. Mums ir septiņi restorāni, kuros strādā gandrīz 300 darbinieku. Kopš pandēmijas sākumā kopumā saslimuši ir seši cilvēki, lai gan esam strādājuši atbilstoši ierobežojumiem. Uzreiz pēc tam visa maiņa jeb kontaktpersonas atradās karantīnā un veica atkārtotus testus, lai pēcāk atgrieztos darbā. Šie seši gadījumi arī palika vienīgie, norādot uz to, cik nopietni situāciju un ierobežojumus uztveram un ievērojam.
Taču saprotam arī to, ka ar šo situāciju mums kaut kā ir jāsadzīvo nevis tikai šobrīd, bet arī turpmāk. Ja situācija uzlabotos pavasarī, es sakostu zobus un dažus mēnešus vēl šādi izturētu, taču ir skaidrs, ka ar pavasari tas viss nebeigsies, būs arī rudens, būs ziema, būs cilvēki, kuri atteiksies no vakcīnām. Ilgtermiņā nevaram dzīvot šādā karantīnas režīmā. Nepārtraukti tiekam biedēti ar sliktiem ārvalstu piemēriem, tostarp Igaunijas. No tiem varam mācīties, kā darīt nevajadzētu, taču starp "atvērt visu" un "neatvērt neko" ir arī citas iespējas, piemēram, atvērt tikai pusdienlaikā, strādāt tikai līdz 18.00, nestrādāt nedēļas nogalēs vai vakaros. Ir jāatrod modelis, kā mēģināt izdzīvot ilgtermiņā, kā virzīties prom no pilnīgas slēgšanas uz pakāpenisku atvēršanu. Ēdināšanas nozarē pašlaik ir atļauta tikai ēdiena līdzņemšana vai piegāde, taču ar to nepietiek. Es piekristu arī variantam, kad mūsu 100 sēdvietu restorānā uz vietas būtu atļauts uzturēties kaut 20 cilvēkiem vai kaut vai tikai pusdienās, lai tikai varam strādāt!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
