Šādi secinājumi izdarīti pagājušā gada nogalē publiskotā pētījumā, kas bija balstīts uz vairāk nekā 500 pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem. Šai pašā pētījumā par būtiskākajiem iemesliem, kādēļ uzņēmums izstrādā un publisko ziņojumus par savu darbību ilgtspējas kontekstā, vadītāji nosaukuši ārējā regulējuma, investoru, darbinieku un klientu prasības, kā arī nepieciešamību izvērtēt riskus, kas var skart uzņēmumu ilgtermiņā. Citiem vārdiem, uzņēmumus satrauc pieeja resursiem. Darbinieku piesaistē un noturēšanā arvien lielāku lomu spēlē tas, cik lielā mērā uzņēmums demonstrē savu atbildību pret vides un citiem ilgtspējas aspektiem, gan tas, ka uzņēmumi sagaida, ka arvien vairāk kredītinstitūciju finansējuma piešķiršanā izvērtēs tā saņēmēja ilgtspējas risku līmeni un gatavību šos riskus mazināt.
Uz to ļoti skaidri norāda arī Eiropas Savienības pēdējo gadu iniciatīvas, kas pastiprināti orientētas uz ļoti būtiska resursa – finansējuma – pieejamības pakārtošanu tam, cik efektīvi tā saņēmēji var pierādīt savu atbilstību noteiktiem ilgtspējas standartiem un prasībām. Tādējādi caur finanšu sektoru un tā darbību iecerēts pakāpeniski veidot kopumā ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi.
Marta sākumā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē2. Tā nosaka, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām, pensiju fondu pārvaldniekiem, riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kredītiestādēm, kas nodrošina portfeļu pārvaldību, kā arī virknei citu finanšu tirgus dalībnieku turpmāk būs jāpublisko informācija par to, kā šie tirgus dalībnieki ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā integrē ilgtspējas riskus. Attiecīgi – tas, ka šīs politikas jāpublisko, gluži loģiski, primāri nozīmē, ka tirgus dalībniekiem šāds risku izvērtējums praktiski jāizstrādā un jāievieš savā darbībā. Tas savukārt nozīmē, ka, piemēram, uzņēmumam, kas vēlēsies saņemt finansējumu caur kādu no ieguldījumu pārvaldības risinājumiem, būs jāspēj ieguldījumu pārvaldītājam demonstrēt un pamatot, kādi ilgtspējas riski tam ir un kā tie tiek mazināti uzņēmuma darbībā.
Šis ir tikai viens piemērs, taču Eiropas Savienības regulējums ilgtspējas jomā ir aktuāls arī attiecībā uz plašāku finanšu sektora darbību. Tai skaitā, kredītresursu pieejamību. Eiropas Komisijas mājas lapa sniedz plašāku ieskatu aktuālajās iniciatīvās3, tostarp ES taksonomijas izstrāde un ieviešana (kas paredz, ka uzņēmumiem jāspēj demonstrēt un pamatot, cik liela to apgrozījuma daļa ir saistīta tieši ar klimata pārmaiņu mazināšanu), ES Zaļo obligāciju standarta izstrāde, prasības paša finanšu sektora informācijas publiskošanai u.c. Līdzās šīm politikas iniciatīvām pakāpeniski tiek veidotas konkrētākas prasības to ieviešanai praksē – piemēram, Eiropas Centrālā banka 2020. gada novembrī ir publiskojusi Vadlīnijas klimata un vides risku jomā4 jeb prasības kredītiestādēm par šo risku integrēšanu kredītrisku vadībā, scenāriju analīzē u.c. banku darbības aspektos.
Papildus tam tiek attīstītas jaunas iniciatīvas, lai sekmētu ilgtspējas aspektu integrēšanu uzņēmumu lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā, - piemēram, pagājušajā gadā noslēdzās Eiropas Komisijas publiskā apspriešana par jaunas iespējamās direktīvas projektu5. Paredzams, ka direktīva par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību varētu tikt pieņemta šā gada vidū, lai gan publiskās apspriešanas ietvaros ir saņemti komentāri no 114 organizācijām visā Eiropā – tai skaitā vides, uzņēmējdarbības, darbinieku pārstāvības organizācijām, dalībvalstu institūcijām u.c. Tādējādi var paredzēt, ka diskusijas par direktīvas projektu būs ilgākas, nekā sākotnēji paredzēts, tomēr tendence sekmēt ilgtspējas integrāciju uzņēmumu darbībā ir skaidri saskatāma.
Bet kas tad īsti būtu jādara nefinanšu sektora uzņēmumiem, lai sagatavotos šādām pieaugošām prasībām ilgtspējas jomā? Pirmkārt, tā noteikti ir informācijas pieejamība un dati par jomām, kur uzņēmuma darbība skar kādu no ilgtspējas aspektiem, - īpaši par to, kādā mērā tā darbība ietekmē vides rādītājus (izmešu apjoms un tā samazinājums laika griezumā, patērēto resursu apjoms un tā izmaiņas, ietekme uz bioloģisko daudzveidību un citi aspekti). Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir vispirms jāapzina jomas, kurās tam ir ietekme uz kādu no minētajiem aspektiem, un jāsaprot, kāda veida datus vākt un kā tos atspoguļot. Manā pieredzē viens no efektīvākajiem, turklāt gan finanšu institūcijām, gan citiem interesentiem prezentējamiem formātiem ir ilgtspējas pārskats.
Jāpiebilst gan, ka ilgtspējas pārskatiem šobrīd nav viena konkrēta standarta, kā tas ir finanšu pārskatu jomā. Ir "Global Reporting Initiative" jeb GRI standarts, kas tiek gana plaši izmantots un ietver atspoguļojamos rādītājus vides, sociālajā un uzņēmuma ekonomiskās ietekmes jomā. Ir uzņēmumi, kas ilgtspējas pārskatu sagatavošanā balstās uz Apvienoto Nāciju Ilgtspējīgas attīstības mērķu definīcijām, daļai uzņēmumu ir aktuālas biržu prasības ESG jeb vides, sociālo un pārvaldības aspektu atklāšanā. Tiesa gan, patlaban Eiropas Savienībā arī ir uzsāktas diskusijas par iespējamu vienotu ilgtspējas pārskatu standartu, kas būtu uzskatāms par tikpat nozīmīgu kā Starptautiskie finanšu pārskatu standarti6.
Praksē gan uzņēmumi bieži saskaras ar to, kā nodrošināt pietiekamu datu apjomu un kvalitāti attiecībā uz šiem ilgtspējas aspektiem, - ja finanšu pārskatu jomā ir skaidri kritēriji, kāda informācija un kā jāuzkrāj, jāreģistrē, jāapstrādā un jāatspoguļo, tad ilgtspējas informācija uzņēmumiem ir izaicinājums. Arī manā pieredzē ir uzņēmumi, kuriem tieši datu savākšana un pamatošana, kādēļ tieši šie rādītāji uzskatāmi par būtiskiem uzņēmuma ilgtspējas demonstrēšanā, ir bijis izaicinājums. Tomēr ar profesionālu un pieredzē balstītu palīdzību arī šajā jomā iespējams panākt uzlabojumus.
Katram uzņēmumam ilgtspējas aspekti, kurus uzsvērt savā pārskatā un komunikācijā ar finanšu institūcijām, būs atšķirīgi – jo to uzņēmējdarbības veids, atrašanās vieta, izmantotās metodes un citi aspekti atšķiras. Sagaidāms, ka kredītiestādes un investori arvien biežāk uzdos jautājumu "kas ir būtiskie ilgtspējas aspekti tieši tev?" – un ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri jau savlaicīgi būs spējuši definēt atbildi uz šo jautājumu un pierādīt ar datiem, kā mazina savu negatīvo ietekmi un vairo pozitīvo efektu uz vidi, sociālo jomu un tautsaimniecību.
1 Climate change and corporate value - KPMG Global (home.kpmg) KPMG, Eversheds Sutherland, 2020. gads.
2 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32019R2088&from=EN
4 Guide on climate-related and environmental risks (europa.eu)
6 https://ec.europa.eu/info/publications/210308-efrag-reports_en
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
