Kā panākt, lai no "Google" meklēšanas rezultātiem tiek izdzēsta nevēlama informācija? Laikā, kad arvien svarīgāka kļūst reputācija digitālajā vidē, atbilde uz šo jautājumu varētu būt nepieciešama arvien lielākam cilvēku skaitam. Domāju, daudzi apzinās, ka informācija internetā ir publiski pieejama uz mūžu, un ir maza iespēja kontrolēt tās izplatību. Tas nozīmē, ka jaunībā pieļauto kļūdu sekas var būt jūtamas arī daudzus gadus vēlāk.
Jāpaskaidro, ka personas dati ir visa veida informācija, kas ļauj atpazīt konkrētu cilvēku: vārds, uzvārds, e-pasta adrese, tālruņa numurs, dzīvesvietas adrese, fotoattēli, video un cita personiska informācija. Mums katram ir tiesības izlemt, vai izpaust savus personas datus vai nē un kādā apjomā to darīt. Tāpat mums ir tiesības pieprasīt, lai noteiktos gadījumos personas dati tiktu dzēsti – tās ir "tiesības tikt aizmirstam". Jāuzsver, ka minētās tiesības tomēr nav absolūtas, jo spēkā ir arī citas ar likumiem aizsargātas tiesības, piemēram, vārda brīvība. Personas datu apstrādes noteikumus regulē visiem labi zināmā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) un arī citi normatīvie akti, kas ir attiecināmi uz personas datu apstrādi interneta vidē, piemēram, meklētājprogrammu rezultātu atspoguļošanu.
Kādus datus var prasīt dzēst?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
