To noteica vairāki faktori. Piemēram, ekonomikas elastīgums ļāva ierobežot lejupslīdi, kā dēļ arī nodokļu ieņēmumos bija vērojams pārsteidzošs noturīgums. Savukārt sākotnējie palīdzības un atbalsta piešķīrumi bija pat ļoti taupīgi. To var arī norakstīt uz to, ka tā bija līdz šim Latvijai neierasta prakse.
Tomēr līdz ar otro vilni atbalsts kļuvis dāsnāks, kā rezultātā izdevumi turpinās ievērojami pārsniegt ieņēmumus un budžeta deficīts šogad būs ap 8%. Ir skaidrs, ka pašreizējo atbalsta vērienu valsts ilgtermiņā uzturēt nav spējīga un to nāksies ierobežot. To ļaus ekonomikas atgūšanās, kas pārliecinošāka kļūs gada otrajā pusē. Izaugsme gan joprojām būs pietiekami nevienmērīga kā dēļ valsts atbalsta pasākumi un papildus stimuls noteiktām nozarēm un sabiebrības grupām varētu būt nepieciešams arī krietni ilgāk. Tādēļ pagarinātam atbalstam, piemēram, saistībā ar nodokļu nomaksu būtu jākļūst daudz mērķētākam un balstītam izejas stratēģijā (kurai jābūt viegli izprotamai un pieejamai), ar ko varētu uzņēmēji un iedzīvotāji rēķināties.