Banku aplēses liecina, ka pērn ar finanšu krāpšanu saistīto mēģinājumu skaits Latvijā ir dubultojies. To sekmējis labklājības pieaugums un tas, ka pandēmijas laikā cilvēki daudz aktīvāk sākuši izmantot digitālo pakalpojumu un saziņas veidu ātrumu un ērtumu. Jo turīgāki mēs kā sabiedrība kopā un ikviens kļūstam, jo interesantāks mērķis finanšu krāpniekiem mēs esam. Ļaundari savā labā izmanto to, ka pāreja uz digitālo vidi notiek straujāk nekā aug iedzīvotāju prasmes tās drošai izmantošanai. Finanšu krāpšanu apkarošanu kā prioritāti ir izvirzījušas ne tikai Valsts policija un bankas, kas izglīto klientus atpazīt krāpšanas gadījumus un palīdz atgūt zaudēto naudu, bet arī virkne citu valsts institūciju, piemēram, Finanšu izlūkošanas dienests un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Krāpšana un it īpaši finanšu krāpšana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa jau gadu gadiem. Atšķiras vien izmantotās metodes, rīki un sabiedrības aktualitātes, kuras krāpnieki izmanto maldināšanai, lai pārliecinātu upurus atsaukties aicinājumam. Ar to ir jārēķinās, jo finanšu krāpšanas riskam esam pakļauti mēs visi, neatkarīgi no vecuma vai izglītības līmeņa.
Lai atpazītu krāpniekus un neuzķertos uz viņu ēsmām, mums ir jākļūst arvien vērīgākiem, modrākiem, jāizvairās no automātiskas un nepārdomātas rīcības. Papildu tam mums visiem ir labāk jāiepazīst arī pašiem sevi, lai saprastu, kāpēc tik viegli paklūpam un kļūstam par upuriem. Būtiskākos iemeslus, kāpēc cilvēki Latvijā atsaucas krāpnieku vilinājumam, noskaidrojām viltus krāpnieciskā e-pasta eksperimentā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
