Banku aplēses liecina, ka pērn ar finanšu krāpšanu saistīto mēģinājumu skaits Latvijā ir dubultojies. To sekmējis labklājības pieaugums un tas, ka pandēmijas laikā cilvēki daudz aktīvāk sākuši izmantot digitālo pakalpojumu un saziņas veidu ātrumu un ērtumu. Jo turīgāki mēs kā sabiedrība kopā un ikviens kļūstam, jo interesantāks mērķis finanšu krāpniekiem mēs esam. Ļaundari savā labā izmanto to, ka pāreja uz digitālo vidi notiek straujāk nekā aug iedzīvotāju prasmes tās drošai izmantošanai. Finanšu krāpšanu apkarošanu kā prioritāti ir izvirzījušas ne tikai Valsts policija un bankas, kas izglīto klientus atpazīt krāpšanas gadījumus un palīdz atgūt zaudēto naudu, bet arī virkne citu valsts institūciju, piemēram, Finanšu izlūkošanas dienests un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Krāpšana un it īpaši finanšu krāpšana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa jau gadu gadiem. Atšķiras vien izmantotās metodes, rīki un sabiedrības aktualitātes, kuras krāpnieki izmanto maldināšanai, lai pārliecinātu upurus atsaukties aicinājumam. Ar to ir jārēķinās, jo finanšu krāpšanas riskam esam pakļauti mēs visi, neatkarīgi no vecuma vai izglītības līmeņa.
Lai atpazītu krāpniekus un neuzķertos uz viņu ēsmām, mums ir jākļūst arvien vērīgākiem, modrākiem, jāizvairās no automātiskas un nepārdomātas rīcības. Papildu tam mums visiem ir labāk jāiepazīst arī pašiem sevi, lai saprastu, kāpēc tik viegli paklūpam un kļūstam par upuriem. Būtiskākos iemeslus, kāpēc cilvēki Latvijā atsaucas krāpnieku vilinājumam, noskaidrojām viltus krāpnieciskā e-pasta eksperimentā.
Finanšu nozares asociācijas eksperimentā neitrāli formulētam apsveikumam par laimestu loterijā atsaucās katrs desmitais no internetā brīvi atlasītiem 500 adresātiem. Tas norāda, ka daudzi no mums savas finanses pakļaujam riskam. Galvenais iemesls, kāpēc uzķeramies, ir ziņkārība, kam seko vēlme saņemt solītos labumus , nereti arī steiga. Tāpēc līdzīgi kā pandēmijas sākumā mācījāmies "Mājas. Ziepes. Divi metri", attiecībā uz finanšu krāpniekiem ir jāatceras senā un vienkāršā patiesība par steigšanos lēnām jeb "Apstājies. Padomā. Rīkojies."
Krāpnieki ielaužas mūsu ikdienā, personīgajā telpā, zvanos, e-pastos vai sociālajos tīklos, nepiemērotos brīžos un steidzina, rada apjukumu, iebiedē un iekārdina ar milzu ieguvumiem, lai izkrāptu mūsu finanšu un arī personīgo informāciju. Viņi manipulē ar mums, izmantojot nedrošību, pārlieku lielo paļāvību uz godprātību. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka atpazīstam finanšu krāpnieku uzbrukumus un atbilstoši un pārliecinoši reaģējam sargājot savu personību, īpašumu un mantu. Pareizāk pat būtu teikt – nereaģētu, pārtrauktu zvanu, izdzēstu ziņojumus, neklikšķinātu uz saitēm. Nedalītos ar informāciju par bankas, citu finanšu pakalpojumu sniedzēju pieejām, parolēm un eParaksta piekļuves datiem ne telefonsarunās, ne sarakstēs internetā, kā arī neievadītu šos datus atsūtītajās interneta saitēs.
Mūsu spēja izvairīties no finanšu krāpnieku ēsmām ir cieši atkarīga no tā, kā attīstām un atsvaidzinām pašaizsardzības prasmes attālinātajā vidē. Jābūt ļoti modriem un kritiskiem, izvērtējot jebkuru saņemto informāciju, arī no tuviem cilvēkiem. Jau pie pirmajām aizdomām, labāk zvanīt un konsultēties ar savu banku. Savukārt tiem, kuri ir kļuvuši par krāpnieku upuriem vai pieredzējuši viņu uzbrukumus, nevajadzētu kautrēties stāstīt par savu pieredzi, jo tā ir iespējams pasargāt līdzcilvēkus un arī sevi turpmāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
