Guntars Krols: IPO tirgi uzrāda labākos rezultātus divdesmit gadu laikā  (1)

Šī gada pirmajā kvartālā pasaulē tika īstenoti 430 IPO darījumi, pretēji 233 pērn, piesaistot 105,6 miljardu ASV dolāru investīcijas, kas ir būtiski vairāk kā 28,5 miljardi ASV dolāru 2020. gada pirmajā ceturksnī. Proti, salīdzinot kvartālu pret kvartālu, darījumu skaits audzis par 85%, bet investīcijas – pat par 271%. Turklāt būtiska izaugsme ir bijusi visos pasaules reģionos.

Lielākais IPO darījums pasaulē pirmajā kvartālā bija tehnoloģiju uzņēmuma "Kuaishou Technology" akciju publiskais piedāvājums, kas Honkongas biržā piesaistīja 6,2 miljardus ASV dolāru, kuram seko tehnoloģiju uzņēmuma "Coupang Inc" darījums Ņujorkas NYSE biržā 4,6 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Interesanti, ka Eiropas reģionā lielākais IPO darījums bija preču piegādes un pakomātu uzņēmuma "InPost SA" darījums, kas Amsterdamas "Euronext" biržā piesaistīja 3,9 miljardus ASV dolāru. "InPost" ir Polijā dibināts uzņēmums, kas ļoti veiksmīgi izvērsis darbību Eiropā. "InPost" darījums ir lielisks pandēmijas laika IPO piemērs, proti, uzņēmuma biznesa modeļa pamatā ir e-komercija, kas tieši šobrīd piedzīvo nebijušu uzplaukumu. Šis darījums mums arī kalpo kā piemērs, ka būtiskas IPO investīcijas pasaules vai Eiropas mērogā var piesaistīt arī mūsu reģionā radīts uzņēmums.

Savukārt, lielākā pasaules birža IPO darījumiem gan pēc darījumu skaita, gan ieņēmumiem pirmajā ceturksnī bija ASV Nasdaq birža, kurā tika veikti 72 IPO darījumi ar kopējo investīciju apjomu 24,3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Aug "Īpaši uzņēmumu iegādei izveidotu sabiedrību" (SPAC) popularitāte

Iepriekš aprakstītais IPO darījumu apkopojums neiekļauj jaunu fenomenu, jeb Īpaši uzņēmumu iegādei izveidotu sabiedrību, ko finanšu tirgos pazīst ar saīsinājumu "SPAC" (Special purpose acquisiton company), augošo popularitāti. SPAC modelis paredz, ka tiek izveidota īpaša sabiedrība, kas ar IPO darījuma palīdzību piesaista investīcijas un pēc tam par šiem ieguldījumiem iegādājas līdz šim publiski nekotētu uzņēmumu. SPAC izmantošana konceptuāli IPO procesu padara ātrāku un vienkāršāku, kā arī rada jaunu investīciju atdeves un peļņas perspektīvu no investoru, SPAC veidotāju un mērķa uzņēmuma skatu punkta.

Pirmajā šī gada ceturksnī ir bijis vairāk kā 300 šādu SPAC organizētu IPO darījumu, kas ir vairāk kā visā 2020. gadā kopā. Pagaidām SPAC darījumi ir koncentrēti galvenokārt ASV tirgos, taču arī citi lielie IPO tirgi – Amsterdama, Frankfurte, Londona, Singapūra un Honkonga skatās uz SPAC iespējām. Vai SPAC popularitāte būs ilgtspējīga – to gan rādīs laiks.

Likviditāte un digitālā transformācija virza izaugsmi

Kas izskaidro šo izteikti pozitīvo noskaņojumu laikā, kad visa pasaule iestigusi pandēmijas krīzē un ekonomikas cīnās ar recesiju? Šeit ir vairāki iemesli no kuriem galvenais ir lielais likviditātes, jeb brīvu līdzekļu, apjoms finanšu tirgos, kuros investori meklē, kur ieguldīt. Naudas pieejamība ir galvenais faktors, kas dzen uz priekšu IPO tirgus, taču tas nav vienīgais. Pandēmija ir radījusi arī jaunu impulsu dažādu digitālu risinājumu uzņēmumu attīstībai, kas šobrīd izmanto iespēju iziet publiskā tirgū ar savu piedāvājumu. Proti, kamēr ekonomika kopumā stagnē, paralēli veidojas jauna digitālo pakalpojumu uzņēmumu grupa, kurai pandēmija ir devusi jaunas iespējas.

Papildu iemesls IPO tirgu straujai izaugsmei ir arī spekulatīvi darījumi un arī dažādu ieguldījumu platformu attīstība, kas ikkatram dod iespēju pirkt finanšu tirgu aktīvus ar sava viedtālruņa palīdzību. Šis faktors viens pats IPO tirgu izaugsmi, protams, nevirza, taču tas ir jāņem vērā, zinot, ka vēl nekad agrāk ieguldījumu iespējas finanšu tirgos nav bijušas tik plaši pieejamas.

Nenoteiktība un nestabilitāte tomēr saglabājas

Neskatoties uz spēcīgajiem rezultātiem, tirgū saglabājas nenoteiktība – investori uzmanīgi vēro reālās ekonomikas attīstību, kuru raksturo lēnāki, nekā gaidīts, vakcinācijas tempi un pandēmija, kas nepiekāpīgi atgriežas ar arvien jauniem viļņiem. Šie faktori neizbēgami liek jautāt, cik optimistiski ir jāvērtē ekonomikas perspektīva tuvākajam laikam. Tirgos paliek atklāti jautājumi – kas notiks ar likviditāti, kāda būs banku pieeja kreditēšanā, vai banku portfeļos esošo aktīvu kvalitātes pasliktinājums pandēmijas iespaidā neradīs ieguldīšanai pieejamo līdzekļu samazinājumu? Tāpat arī vāji 2020. gada biznesa rezultāti negatīvi ietekmē investoru sentimentu. Pagaidām gan tirgi iet uz priekšu ar optimismu un izmanto iespējas pelnīt, taču vienlaikus arī vēro notiekošo.

Jaunajiem IPO uzņēmumiem jāparāda elastība

Ko darīt tiem, kas šobrīd domā par IPO, bet vēl nav tam gatavi? Jāuzsver, ka starptautiskie finanšu tirgi šobrīd īpaši novērtē uzņēmumus, kas ir parādījuši elastību un pandēmijas apstākļiem atbilstošu, inovatīvu biznesa modeli. Tāpat svarīgi ir parādīt, ka uzņēmuma piegādes ķēdes ir drošas un nesabruks pie kāda krīzes saasinājuma.

Tomēr jāatceras, ka pandēmija nebūs mūžīga un IPO tirgos labas izredzes var būt tiem uzņēmumiem, kuru preces vai pakalpojumi būs īpaši pieprasīti valstu ekonomikām strauji atgūstoties pēc krīzes. Proti, uzņēmumi var demonstrēt, ka tiem būs liela loma valstu ekonomiku izaugsmes stāstā – tas var būt tūrisms, tā var būt mazumtirdzniecība un vēl daudzas citas nozares, kas iegūs no pandēmijas beigām.

Līdztekus, jāņem vērā, ka finanšu tirgi īpaši pievērš uzmanību ilgtspējīgiem biznesa modeļiem – ieguldījumi labi pārvaldītu, sociāli un pret vidi atbildīgu uzņēmumu darbībā vairs nav modes lieta, bet gan atsevišķs, augošs tirgus segments.

Virkne Latvijas uzņēmumu šobrīd raugās uz IPO iespējām un aktīvi gatavojas iespējamai sava kapitāla kotācijai publiskā tirgū. Īpaša uzmanība šiem uzņēmumiem jāvelta IPO laikam, vietai, savam investīciju stāstam un pārvaldības modelim, kā arī tieši manis beigās minētajiem faktoriem, proti, biznesa modeļa ilgtspējai un sociālai atbildībai, kas jau kļūst par neatņemamu IPO naratīva sastāvdaļu.