Foto: Shutterstock
Darbinieku labbūtība ir viena no jomām, kur uzskatāmi varam novērot, kā mainoties laikam, mainās arī tikumi. Bija laiks, kad rūpes par darbiniekiem izpaudās kā savlaicīgas algu izmaksas un viens vai varbūt divi darbinieku pasākumi gadā – balle Ziemassvētkos un sporta spēles vasarā. Labos gadījumos arī veselības apdrošināšanas polise. Ar laiku šī izpratne attīstījās, darba devējiem ieguldot laiku, līdzekļus un pūles arī darbinieku profesionālajā pilnveidē. Tā varēja būt atsevišķu kursu apmeklējumu organizēšana, dažos gadījumos pat MBA izglītības izdevumu segšana, pretī no darbinieka saņemot solījumu vēl noteiktu darba gadu skaitu pavadīt pie konkrētā darba devēja.

Pēdējos gados redzam, ka darba devēji īsteno arvien vairāk dažādu aktivitāšu ar mērķi rūpēties ne tikai par darbinieku profesionālo "formu", bet arī labbūtību plašākā mērogā. Tie ir, piemēram, dažādi iedvesmas pasākumi un lekcijas, kas darbiniekiem pieejami, lai uzlādētu sevi ar jauniem iespaidiem, jogas nodarbības birojos, pandēmijas laikā – atbalsts mājas darba vietu iekārtošanai un daudz kas cits. Nule kā ar Latvijas mērogam pamanāmu žestu, ļaujot darbiniekiem trīs mēnešus gadā savus darba pienākumus veikt no ārvalstīm, startēja "Tet". Kāpēc labbūtība izvirzās par vienu no centrālajām ar darba tirgu saistītajām tēmām un kāpēc darba devējiem ir tik svarīgi par to "iespringt"?

Īsā atbilde – apmierināts darbinieks bez lojalitātes savam darba devējam, uzrādīs arī labākus rezultātus, viņa sniegums ilgākā laika periodā būs stabilāks un pievienotā vērtība – lielāka. Ja šādu darbinieku uzņēmumā ir vairums – tas nozīmē labākus biznesa rezultātus un lielāku konkurētspēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!