Pēdējos gados redzam, ka darba devēji īsteno arvien vairāk dažādu aktivitāšu ar mērķi rūpēties ne tikai par darbinieku profesionālo "formu", bet arī labbūtību plašākā mērogā. Tie ir, piemēram, dažādi iedvesmas pasākumi un lekcijas, kas darbiniekiem pieejami, lai uzlādētu sevi ar jauniem iespaidiem, jogas nodarbības birojos, pandēmijas laikā – atbalsts mājas darba vietu iekārtošanai un daudz kas cits. Nule kā ar Latvijas mērogam pamanāmu žestu, ļaujot darbiniekiem trīs mēnešus gadā savus darba pienākumus veikt no ārvalstīm, startēja "Tet". Kāpēc labbūtība izvirzās par vienu no centrālajām ar darba tirgu saistītajām tēmām un kāpēc darba devējiem ir tik svarīgi par to "iespringt"?
Īsā atbilde – apmierināts darbinieks bez lojalitātes savam darba devējam, uzrādīs arī labākus rezultātus, viņa sniegums ilgākā laika periodā būs stabilāks un pievienotā vērtība – lielāka. Ja šādu darbinieku uzņēmumā ir vairums – tas nozīmē labākus biznesa rezultātus un lielāku konkurētspēju.
Pasaules tendences rāda, ka arvien izplatītāks kļūst nevis viena aspekta atbalsts (kā, piemēram, profesionālo zināšanu pilnveide vai fizisko veselību atbalstoši pasākumi), bet holistisks skats uz darba ņēmēju, ņemot vērā viņa dzīves izaicinājumus un personīgi svarīgos jautājumus arī ārpus darba. Mūsdienīgs skatījums aiz darbinieka redz daudzšķautņainu personību, kuru pieņemot darbā uzņēmums netieši, bet tomēr sāk piedalīties šī cilvēka dzīvē, veidot daļu no šī cilvēka identitātes, to kā viņš redz sevi un pasauli sev apkārt.
Tāpēc mūsdienīgu organizāciju uzdevums ir veidot tādu kā labbūtības vidi, kas nevis koncentrējas uz atsevišķiem elementiem, bet piedāvā piekļuvi dažādām zināšanām un atbalstam, ko ikviens kombinējot pēc "lego" principa var izmantot savas labsajūtas uzlabošanai. Un tas neaprobežojas tikai ar atbalstu kursu apmeklēšanai vai sportam, bet ietver arī, piemēram, tādas nianses kā uztura, psiholoģiskā un emocionālā komforta jautājumus. Vārdu sakot – tiecas nodrošināt visa veida atbalstu, kas vajadzīgs ikvienam, lai justos labi.
Privātās dzīves peripētijās sapinušos darbinieku neglābs piektdienas joga un augļi biroja virtuvē. Pat labākie profesionālās pilnveides kursi būs slikts ieguldījums izdegušā darbiniekā. Un tas nebūt nenozīmē mesties svešu problēmu risināšanā, bet nodrošināt atbalstošu vidi, kurā ikviens var rast instrumentus savas fiziskās un emocionālās labsajūtas veicināšanai. Tas savukārt palīdzēs sasniegt labāku, stabilāku biznesa rezultātu.
Šobrīd arvien redzam, ka Latvijā rūpes par darbinieku labbūtību bieži izpaužas kā daudzu, savstarpēji nesaistītu iniciatīvu ieviešana uzņēmumu dzīvē. Bet rosinātu ikvienu domāt par to, ka ilgākā laika nogrieznī uzvarēs tie, kas spēs atsevišķās aktivitātes apvienot zem vienota labbūtības "lietussarga", kas skar gan finansiālos, gan karjeras izaugsmes, gan sociālos, gan fiziskās, gan emocionālās labsajūtas aspektus. Tas ir viens no sarežģītākajiem, bet vienlaikus arī labāko rezultātu sološajiem darba devēju izaicinājumiem šajā laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
