Lai gan statistikas dati Latvijā liecina par tendenci ugunsgrēkos bojāgājušo skaitam samazināties, progress nenotiek tik strauji, kā varētu vēlēties, un mums vēl ir tāls ceļš mērojams līdz Eiropas attīstīto valstu ugunsdrošības standartiem. Kā liecina Starptautiskās ugunsdrošības un glābšanas asociācijas jaunākie dati, Latvijā ir 4,2 bojāgājušie uz 100 000 iedzīvotāju. Šie rādītāji ierindo mūs blakus austrumu kaimiņiem – Krievijai (5,4), Ukrainai (4,7) un Baltkrievijai (5,5). Igaunijā šis skaitlis ir 3,8, tikmēr Skandināvijas un Somijas rādītāji ir robežās 1,0–1,2. Mūsu ekonomikas izaugsmes temps ir krietni pietuvinājies attīstīto rietumvalstu līmenim, bet ugunsdrošības un bojāgājušo ziņā mēs ievērojami atpaliekam no tām.
Viens no izplatītākajiem būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem daudzdzīvokļu mājās ir nepiemērota telpu izmantošana. Ēku būvējot, tai tiek noteikts viens pielietošanas mērķis. Pēc tam ēka tiek nodota nomniekam, kurš nereti to izmanto pēc saviem ieskatiem, kas var būt pretrunā ar būvprojektā norādīto pielietojumu un ugunsslodzi. Sākotnēji ierīkotā signalizācija un citi drošības pasākumi vairs neatbilst reālajai situācija un nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju. Ja dzīvojamā ēkā iekārto cita lietošanas veida telpas, piemēram, viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus, apavu darbnīcu, biroju vai pat teātri, šīs telpas jāatdala atbilstoši ugunsdrošības prasībām. Diemžēl šo prasību izvirzīšana un ievērošanas pārbaude iespējama tikai tad, ja pārplānošana un būvdarbi notiek saskaņoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
