Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.
Šie abi piemēri uzskatāmi parāda tendenci, ko varam sagaidīt arī Latvijā. Ir cilvēki, kuriem patīk strādāt no mājām, tomēr mājās ir jābūt piemērotiem apstāļiem un ne visiem šādi apstākļi ir. Atsevišķs kabinets, ērts darba galds, ērts krēsls, labs gaiss, atbilstošs apgaismojums, netraucē ne bērni, ne kaķi, ne kaimiņi un cilvēks var tiešām samērā pilnvērtīgi nodoties darbam. Šie cilvēki visticamāk negribēs iet uz biroju, bet arī starp viņiem būs tādi, kas to vēlēsies, lai satiktu kolēģus, socializētos. Savukārt citi dosies uz biroju, jo apzinās, ka daudzas lietas esot uz vietas ir iespējams atrasināt daudz ātrāk un efektīvāk nekā ar attālinātām sapulcēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
