Kriptovalūtu un "Bitcoin" vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi, un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu. Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, "Bitcoin", varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet "Bitcoin" var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.
2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši "Bitcoin". No zem 5000 ASV dolāriem 2020. gada martā "Bitcoin" cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63 000 ASV dolārus, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50 000 dolāriem. Papildu spēcīgajai riska apetītei "Bitcoin" ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās. Patlaban "Bitcoin" ir pieejami finanšu instrumenti, piemēram, funkcionējošs nākotnes līgumu tirgus, fondi un citi ieguldījumu produkti. Tātad "Bitcoin" līdzšinējais kāpums skaidrojams arī ar labvēlīgiem tirgus nosacījumiem un pieaugošai atzinībai kā tirgus aktīvam.
Tāpat kā daudzu citu aktīvu gadījumā, pastāv liels burbuļa risks. Bet analizēt "Bitcoin" vērtību ir īpaši sarežģīti. Tradicionālajiem aktīviem, piemēram, akcijām, obligācijām vai nekustamajam īpašumam, ir raksturīga atdeves likme, ko var izmantot, lai aprēķinātu to vērtību attiecībā pret citiem aktīviem. "Bitcoin" un izejvielām, kurām trūkst šāda iespēja, ir pat neiespējami noteikt tā patieso vērtību. Daudzām izejvielām iespējams gūt priekšstatu par to vērtības attīstību, sekojot pieprasījuma izmaiņām. Piemēram, prognozējot naftas cenu, ir zināms, cik daudz naftas tiks pasaulē patērēts, ņemot vērā ekonomisko izaugsmi utt.