Andris Assāns: Aktuālās investīciju tendences, kas raksturīgas Latvijai un Baltijas reģionam

Runājot par investīcijām, būtu jāizdala divas puses: viena ir emitenti – tie, kas vēlas, lai ieguldītu viņu projektos, otri ir investori jeb tie, kas savus līdzekļus kaut kur iegulda.

Attiecībā uz ieguldījumiem finanšu tirgos, minams, ka visas trīs Baltijas valstis vieno "Nasdaq" birža, tajā kotējas Baltijas valstu uzņēmumu akcijas un obligācijas. Tomēr, ja salīdzinām mūsu biržu apjomus ar pasaules līmeni, var teikt, ka mūsu reģiona apjomi ir ļoti nelieli un akciju kotēšanas un popularitātes ziņā esam pielīdzināmi jaunām valstīm, kurās vēl nav izveidojusies ilga un vēsturiska investēšanas kultūra, un, diemžēl, attīstība nenotiek strauji. To apliecina arī biržas sniegtā statistika, kas parāda, ka Baltijas biržas gada apgrozījums pat īsti nav samērāms ar atsevišķu pasaules līmeņa kompāniju dienas rādītājiem akciju tirgū. Tomēr pašreizējie apstākļi varētu būt auglīgi tieši jaunu uzņēmumu ienākšanai akciju tirgū, laikā, kad procentu likmes ir zemā līmenī, naudas vidējie uzkrājumi pasaulē ir samērā lieli un ieguldīšanas popularitāte sit augstu vilni; šis noteikti varētu būt labs brīdis apsvērt uzņēmuma publisko kotēšanu biržā un līdz ar to jaunu investīciju piesaisti.

Tomēr ir arī veiksmīgi piemēri, kas uz šī fona ļoti labi spēj īstenot savas ieceres. Baltijas tirgū varam redzēt vairākus labus piemērus obligāciju tirgū. Tie ir gan igauņu, gan arī mūsu vietējie uzņēmumi no dažādām nozarēm. Igaunijā ļoti aktīvi attīsta nekustamo īpašumu projektus, ir pamats apgalvot, ka kaimiņi šai ziņā ir Baltijas līderi. Tāpēc vairāki igauņu pārstāvji no būvniecības nozares emitējuši parāda vērstpapīrus ar ļoti pievilcīgām procentu likmēm. Daudzi investori izmanto šādu modeli, ko mēdz saukt arī par "bridge financing" (t.s. tilta finansēšanas modelis). Kā tas darbojas? Piemēram, uzņēmumam ir kāds attīstāms projekts, bet banka vēl nav gatava to finansēt (izsniegt kredītu). Šādos gadījumos tiek emitēti jeb laisti tirgū parāda vērtspapīri, kuros noteiktu laiku investori var ieguldīt savu naudu, parasti tie ir 2-3 gadi, un uzņēmums tādējādi iegūst līdzekļus (kā aizņēmumu). Ienesīgums šiem vērstpapīriem ir labs – sākot vismaz no pieciem procentiem un biežāk pat ar diviem cipariem rakstāms lielums, īpaši eiro valūtā šāds ienesīgums ir ļoti pievilcīgs. Savukārt paši emitenti tādējādi var paveikt pirmos darbus, un vēlāk jau bankām sniegt reālus projektus, piesaistot finansējumu ilgākam termiņam. Pluss ir arī mūsu reģiona kompaktums: investors, ja vēlas, var aizbraukt un paskatīties uz paša finansētu objektu "dabā". "Bridge financing" projekti ir ļoti populāri, īpaši nekustamo īpašumu nozarē. Šis investīciju modelis ir sevi labi pierādījis, un mūsu praksē pagaidām bijuši vienīgi veiksmīgi stāsti. Šo varētu atzīmēt kā Baltijas valstu investīciju tendenci, kurai ir liela piekrišana no investoru un emitentu puses.

Kā vēl vienu Baltijas tirgus specifiku var minēt emitentus ātrās kreditēšanas jomā. Investīcijām šai jomā ir sava specifika, bet investorus motivē un piesaista tieši augstās procentu likmes, ko emitenti piedāvā. Netrūkst investoru, kas ir gatavi uzņemties zināmu devu riska, izvērtējot to attiecībā pret potenciālo ienesīgumu.

Savukārt, ja runājam par skatu tieši no investoru puses, jāmin, ka mūsdienu globalizācijas laikmetā nav robežu un investīciju pasaule ir kļuvusi nosacīti globāla un pieejam visiem. Tas pats attiecas arī uz Baltijas valstu tendencēm. Cilvēkiem ASV un lielākās Eiropas biržas ir patiesībā daudz vieglāk sasniedzamas nekā vietējā Baltijas birža, viss kas nepieciešams ir lejuplādēt kādu bankas vai citas finanšu iestāžu aplikāciju telefonā, un, ikviens var kļūt par savu personīgo brokeri. Investoru tendences parāda, ka tie bieži vien izvēlas tās kompāniju akcijas, kuru produktus paši lieto, sākot no tehnoloģiju jomas līdz farmācijai vai mašīnbūvei. Papildus varam vērot milzīgo informācijas apjomu saistībā ar akciju tirgiem un ieguldījumiem kopumā, kā arī tam nevar nepieminēt pandēmiju, kad, līdz ar ar mājsēdi visā pasaulē samazinājušies iedzīvotāju naudas tēriņi , lielie pirkumi nenoteiktības laikā ir atlikti, kas arī sekmējis papildu uzkrājumu izveidi. Protams, jāpiemin arī stimulu daudzums, kas pasaules līmenī ticis sniegts šajā laikā. Apkopojot šos faktorus, varam redzēt statistiku, ko publicēja "Bank of America", ka pēdējo piecu mēnešu laikā akciju tirgū iepludināts vairāk naudas nekā pēdējo 12 gadu laikā pirms tam. Jāatzīmē, ka šie 12 gadi papildus bijuši vēsturiski ilgākais akciju indeksu kāpums kas tika pieredzēts, proti, kopš 2008. gada finanšu krīzes. To arī apliecina ASV akciju indeksi, kuri sasniedz jaunas virsotnes teju ik dienu.

Papildus tam, novērojam arī alternatīvu ieguldījumu veidu popularitāti, kā piemēram, kriptovalūtu tirgus attīstību, kas šobrīd ir savā augstākajā izaugsmes punktā, tomēr jāatzīmē, ka tas nav saistāms ar ierasto kapitāla tirgu, Tas viss kopumā veicina uzskatu: vari ieguldīt jebkur un noteikti nopelnīsi. Vai tā tiešām ir?

Investoriem, kas tikai tagad apsver domu sākt investēt, ieteiktu apzināties, kas ir tie pieejamie naudas līdzekļi, kas tiks ieguldīti. Ja tā ir nauda, kas atlikta nebaltai dienai vai līdzekļi, kas būs nepieciešama pēc kāda laika, tad noteikti ir vairākkārt jāizvērtē ieguldījuma objekta potenciālie riski, neradot sev nepatīkamus brīžus. Jācenšas diversificēt ieguldījumus. Vienmēr jāapzinās, ka var notikt sliktākais scenārijs, ja tas nav bez riska ieguldījums. Noteikti nepareizi būtu sākt investīciju gaitas ar nodomu, piemēram, ieguldīt uzkrāto naudu kādam lielākam pirkumam ar mērķi nopelnīt un vēlāk nopirkt labāku šo izvēlēto mantu. Šobrīd tirgiem ir augšupejoša līkne, un apkārt dzirdam tikai pozitīvas ziņas, cik daudz kurš ir nopelnījis. Kad līknes sāk iet lejup, un investors sāk skaitīt zaudējums, tad, esot daudz jauniem investoriem tirgū, var iestāties panika un sekot negaidīti cenu kritumi, un jaunajam investoram jābūt gatavam šādam scenārijam. Eksperti vienmēr mudina skatīties uz akciju tirgiem, tiem ir augšupejoša tendence, tomēr vienmēr arī pastāv risks īsākā vai ilgākā termiņā ciest zaudējumus. Ja potenciālajam investoram nav ieguldīšanas pieredzes, bet ir samērā lieli uzkrājumi, tad gan būtu jāvēršas pie finanšu speciālista, lai vismaz uzklausītu eksperta viedokli, kā pareizāk rīkoties. Ja ir vēlme investēt salīdzinoši nelielas summas, to var paveikt arī paša spēkiem - mūsdienās ir ļoti daudz resursu, kur gūt gan zināšanas, gan informāciju. Var arī vērsties bankās, izmantojot "klasiskos" brokera pakalpojumus.