Latvijā 2019. gada sākumā pēc "ManaBalss" iesnieguma un Saeimai tālāk virzot, vēlāk tika noraidīta iniciatīva par darba nedēļas samazināšanu no 40 uz 32 stundām. Visbiežāk kā iemesli tika minēti – ienākumu samazinājums darbiniekiem, uzņēmumiem un valsts budžetā.
Un, lai gan iniciatīva bija interesanta ar galveno mērķi celt produktivitāti un darbinieku labklājību, es gluži vienkārši domāju, ka Latvija šim likumprojektam vēl nav gatava. Tajā pašā laikā, ja pirms gada vai diviem privātās dzīves un darba balanss bieži tika lietots visai pavirši un reklāmistiski, tad tagad arvien vairāk uzņēmumu patiesi sāk to ieviest praksē. Dažkārt izskan Zviedrijas piemērs, kur vairākos uzņēmumos ir ieviests 6 stundu darba laiks, taču arī tur secinājumi starp uzņēmumiem ir neviennozīmīgi, vairākiem pēc eksperimentāla izmēģinājuma atgriežoties atpakaļ uz ierasto 8 stundu darba dienu.
Tomēr domāju, ka sešu stundu darba laiks tuvākajos gados būs jaunā realitāte, it sevišķi pēc tam, kad kāds no globālajiem milžiem ieviesīs šo kā jauno praksi. Galu galā astoņu stundu darba laika princips (8/8/8 (darbs, atpūta, miegs)) nav mainījies no industriālās revolūcijas laikiem, taču šodien mēs dzīvojam citā gadsimtā – kur rūpnīcās liela daļa cilvēka darbaspēka ir aizstāta ar tehnoloģijām un robotizāciju. Lai gan "normālā darba laika" izmaiņas Darba likumā varētu iedot nepieciešamo "grūdienu" darba devējiem, uzņēmēji, tāpat kā paši darbinieki, tam vēl nav gatavi. Vispirms katram pašam ir jāizvērtē sava darba diena un tās efektivitāte, kā arī darba devējam – jāpārskata iekšējie procesi un uzņēmuma kultūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
