Latvijā 2019. gada sākumā pēc "ManaBalss" iesnieguma un Saeimai tālāk virzot, vēlāk tika noraidīta iniciatīva par darba nedēļas samazināšanu no 40 uz 32 stundām. Visbiežāk kā iemesli tika minēti – ienākumu samazinājums darbiniekiem, uzņēmumiem un valsts budžetā.
Un, lai gan iniciatīva bija interesanta ar galveno mērķi celt produktivitāti un darbinieku labklājību, es gluži vienkārši domāju, ka Latvija šim likumprojektam vēl nav gatava. Tajā pašā laikā, ja pirms gada vai diviem privātās dzīves un darba balanss bieži tika lietots visai pavirši un reklāmistiski, tad tagad arvien vairāk uzņēmumu patiesi sāk to ieviest praksē. Dažkārt izskan Zviedrijas piemērs, kur vairākos uzņēmumos ir ieviests 6 stundu darba laiks, taču arī tur secinājumi starp uzņēmumiem ir neviennozīmīgi, vairākiem pēc eksperimentāla izmēģinājuma atgriežoties atpakaļ uz ierasto 8 stundu darba dienu.
Tomēr domāju, ka sešu stundu darba laiks tuvākajos gados būs jaunā realitāte, it sevišķi pēc tam, kad kāds no globālajiem milžiem ieviesīs šo kā jauno praksi. Galu galā astoņu stundu darba laika princips (8/8/8 (darbs, atpūta, miegs)) nav mainījies no industriālās revolūcijas laikiem, taču šodien mēs dzīvojam citā gadsimtā – kur rūpnīcās liela daļa cilvēka darbaspēka ir aizstāta ar tehnoloģijām un robotizāciju. Lai gan "normālā darba laika" izmaiņas Darba likumā varētu iedot nepieciešamo "grūdienu" darba devējiem, uzņēmēji, tāpat kā paši darbinieki, tam vēl nav gatavi. Vispirms katram pašam ir jāizvērtē sava darba diena un tās efektivitāte, kā arī darba devējam – jāpārskata iekšējie procesi un uzņēmuma kultūra.
Man kā uzņēmuma vadītājai ir svarīga darbinieku labsajūta un reizē to produktivitāte. Un ne vienmēr darba stundu skaits ir rāmis, kurš būtu jāņem kā pamats. Svarīgi minēt, ka vairāki pētījumi rāda, ka, palielinoties nostrādāto stundu skaitam, samazinās produktivitāte.1 Tam iemesls ir tieši augošais nogurums. Tātad cilvēki visefektīvāk veic pienākumus tieši darba dienas sākumā, kas nozīmē, ka svarīgākos un sarežģītākos uzdevumus vajadzētu prioritizēt un ar tiem iesākt savu darba dienu, kamēr relatīvi vieglākus vai mazsvarīgākus – plānot dienas otrajā daļā.
Arī ikdienas pienākumiem var attiecināt vispārzināmo Pareto principu, ka 20% no uzdevumiem ģenerēs 80% rezultāta - tātad jāfokusējas uz svarīgo, atmetot uzdevumus, kas nesniegs nepieciešamo rezultātu vai mērķi. Vai visu darba laiku esam fokusēti vai tomēr ir laiks, kas tiek pavadīts nelietderīgi? Pētījumi rāda, ka cilvēks vidēji dienā telefonam pieskarās 2617 reizes2. Citā aptaujā noskaidrots, ka laiks tiek lieki patērēts, piemēram, pārlieku biežās vai neproduktīvās sapulcēs – 67% darbinieku uzskata, ka tās traucē izpildīt svarīgākus uzdevumus3, tādējādi zaudēto stundu skaits ir no 2 līdz pat 10 stundām nedēļā.4 Tikai 11% uzskata, ka sapulces ir pilnībā produktīvas. Ja ierobežotā enerģija tiek patērēta lieki, krītas produktivitāte un arī gandarījums, jo rezultāti gluži vienkārši netiek sasniegti vai tiek sasniegti lēnāk.
Uzskatu, ka tā vispirms ir darba devēja atbildība nodrošināt darbinieku labsajūtu darba laikā un to darba produktivitāti un kvalitāti. Daudz kas izriet no uzņēmuma kultūras un vērtību sistēmas - patīkama darba vide, efektīvi un sakārtoti iekšējie procesi, adekvāts noslogojums, uzdevumu sadalījums, utt. Taču bez atbildības nav arī pats darbinieks – uzcītība ir lieliska īpašība, taču pārstrādāšanās nav ieguvums nevienam. Ir svarīgi atpūsties, regulāri doties atvaļinājumos, realizēt sevi ārpus darba, prioritizēt uzdevumus un būt atklātam pret sevi un pret darba vadītāju, lai problēmas nevis nomaskētu, bet risinātu.
Es nevēlos atkārtot tik bieži minēto apgalvojumu (ko gribētu pat saukt par vispārzināmu patiesību), ka darbinieki ir uzņēmuma mugurkauls/ orgāni/ sirds, utt. (jeb vienkārši ārkārtīgi svarīgi), bet drīzāk uzdot katram jautājumu – vai šis resurss tiek pienācīgi novērtēts? Vai esošo darba dienu ir iespējams padarīt produktīvāku? Ja tiktu ieviests sešu stundu darba laiks, ko tu mainītu līdz šim ierastajā ikdienā? Ja prātā uzreiz pārcilā kādus bezjēdzīgus uzdevumus, no kuriem varētu atteikties, tad nav nepieciešams kaut ko gaidīt. Savu produktīvāko un sabalansētāko dienu vari sākt veidot jau tagad!
1 Collewet M. & Sauermann J., (2017). Working hours and productivity. DOI: 10.1016/j.labeco.2017.03.006
2 King University (2017). https://online.king.edu/news/cell-phone-addiction/
3 Korn Ferry (2019). https://www.kornferry.com/about-us//press/working-or-wasting-time
4 Hess A.J. (2019). https://www.cnbc.com/2019/11/17/67percent-of-workers-say-spending-too-much-time-in-meetings-distracts-them.html
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
