Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikas, tostarp Latvija, bijušas noturīgas Covid-19 krīzes priekšā. Te palīdzējusi iepriekšējā sabalansētā attīstība un pietiekami dziļas valstu valdību kabatas. Nākotnes prognozes pašlaik balstītas uz pieņēmumu, ka vakcinācijas process rit veiksmīgi, vīruss atkāpjas un pamazām atgriežamies pie ierastākas ikdienas. Tas gan pie mums Latvijā var notikt vēlāk nekā citur. Kā liecina "Eurofound" aptauja, Latvijā iedzīvotāju vēlme vakcinēties ir viena no zemākajām Eiropā, kas nozīmē, ka pietiekamu vakcinācijas aptveri var būt grūtāk sasniegt. Te svarīgi nodrošināt plašu informācijas un skaidrošanas kampaņu, īpaši uzrunājot krievvalodīgos iedzīvotājus, jo aptaujas rāda, ka šīs grupas vēlme vakcinēties ir vismazākā.
Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa apskatā tiek apkopoti gan makroekonomiskās, gan finanšu sektora stabilitātes rādītāji. Neskatoties uz krīzi, Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona valstīs, tai skaitā Latvijā, šie rādītāji joprojām ir samērā labi un ilgtermiņa problēmas neiezīmē. Kā varēja gaidīt, lielākās izmaiņas redzamas rādītājos, kas saistīti ar valsts finansēm. Ekonomikas kritums un plašais valsts atbalsts rezultējies straujā fiskālās situācijas pasliktinājumā visās reģiona valstīs. Latvijā pagājušajā gadā valsts atbalsts bijis salīdzinoši mazāks nekā citviet, taču šogad atbalsta apmēra ziņā ieslīgsim otrā galējībā. Kopumā parāda pieaugums pagaidām uztraukumu nerada – parāda ilgtspēju nodrošina uz Eiropas fona joprojām zemais parāda līmenis, prognozes par salīdzinoši strauju IKP izaugsmi, kā arī centrālo banku solījumi par zemām procentu likmēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
