Pandēmijas radītie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām ir radījusi papildus brīvos naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt? Iespējas ir dažādas – no skaidras naudas uzkrājumiem mājoklī un beidzot ar investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, kā rezultātā "Bitcoin" vērtība aizpagājušajā nedēļā kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāriem. Ķīna savelk cilpu ap kriptovalūtu, tāpēc drošākais risinājums būtu raudzīties tradicionālāku noguldījumu virzienā, piemēram, termiņnoguldījumu.
Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas redzeslokā vairākkārt nonākuši darījumi, kuros personas, iespējams, veic krāpšanu ar kriptovalūtām, ieguldītājus uzrunājot ar reklāmām internetā vai pa telefonu, piedāvājot iegādāties dažādas kriptovalūtas, daļa cilvēku joprojām aktīvi interesējas par iespējām veikt investīcijas kriptovalūtās. Tās ienāk arī tradicionālajā finanšu sistēmā.
Kriptovalūtu ("Bitcoin", "Ether", "Ripple", "Tron" un "Eos") emitēšana un apgrozība Latvijā netiek regulēta, taču krāpnieki turpina reklamēt ieguldījumus kriptovalūtās internetā, izmantojot pazīstamu personu vai licencētu uzņēmumu nosaukumus un attēlus. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ pret šo noguldījumu veidu, tik aktīvi vēršas Ķīna, kas pavisam nesen publiski paziņojusi, ka kriptovalūtas nav izmantojamas tirgos, jo tās nav reālas, kā arī piebildusi, ka uzņēmumiem nav atļauts izmantot kriptovalūtas, lai noteiktu cenu dažādām precēm un pakalpojumiem. Turklāt nedz teorētiķi, nedz praktiskie pētnieki nespēj paskaidrot šo valūtu segumu un tuvākajā nākotnē diez vai to spēs, turpretī tradicionālajiem valūtu veidiem ir zelta vai cita veida segumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
