Delfi foto misc. - 76563
Foto: Publicitātes foto
Laikā, kad pieaug privāto investoru apetīte, nereti nākas dzirdēt jautājumu, vai obligācijas ir ienesīgs ieguldījums un vai piemērots visiem? Salīdzinājumā ar akcijām, obligācijas ir grūtāk gan iegādāties, gan tirgot. Baltijas valstu obligācijām ir ļoti zema likviditāte biržā un rezultātā ir grūti saprast to tirgus cenu, kā arī paredzēt, cik obligācijas ir iespējams pārdot. Tāpēc ir vērts ieskatīties nedaudz dziļāk, kas "lācītim vēderā", jo kopumā obligācijas ir labs ieguldījumu veids, tikai visdrīzāk – ne visiem piemērots.

Visbiežāk privātie investori iegulda nevis valstu, bet gan uzņēmumu obligācijās. Obligācijas ir standartizēts aizdevumus, lai to varētu viegli pirkt un pārdot. Uzņēmumi izlaiž obligācijas papildus banku aizdevumiem vai arī, ja bankas nevēlas šīs jomas uzņēmumu finansēt. Piemēram, ja es iegādājos "airBaltic" obligācijas par 100 000 eiro nominālvērtību, tad es esmu aizdevis "airBaltic" šos līdzekļus. Tāpēc arī obligāciju pamata parametri ir tādi paši kā aizdevumam: procentu likme (jeb obligāciju kupons), termiņš un nodrošinājums.

Ir svarīgi ņemt vērā, ka uzņēmums var pārdot savas obligācijas publiski vai slēgti. Publiskas obligācijas ir tādas, kas tiek piedāvātas plašam investoru lokam un kuras tiek kotētas fondu biržā – piemēram, "Elko" un "airBaltic". Savukārt slēgta laidiena obligācijas (piemēram, "Sakret" un "PlusPlus") tiek piedāvātas ierobežotam lokam, un iespēja šīm obligācijām atrast citu pircēju (jeb likviditāte) ir nozīmīgi zemāka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!