Visbiežāk privātie investori iegulda nevis valstu, bet gan uzņēmumu obligācijās. Obligācijas ir standartizēts aizdevumus, lai to varētu viegli pirkt un pārdot. Uzņēmumi izlaiž obligācijas papildus banku aizdevumiem vai arī, ja bankas nevēlas šīs jomas uzņēmumu finansēt. Piemēram, ja es iegādājos "airBaltic" obligācijas par 100 000 eiro nominālvērtību, tad es esmu aizdevis "airBaltic" šos līdzekļus. Tāpēc arī obligāciju pamata parametri ir tādi paši kā aizdevumam: procentu likme (jeb obligāciju kupons), termiņš un nodrošinājums.
Ir svarīgi ņemt vērā, ka uzņēmums var pārdot savas obligācijas publiski vai slēgti. Publiskas obligācijas ir tādas, kas tiek piedāvātas plašam investoru lokam un kuras tiek kotētas fondu biržā – piemēram, "Elko" un "airBaltic". Savukārt slēgta laidiena obligācijas (piemēram, "Sakret" un "PlusPlus") tiek piedāvātas ierobežotam lokam, un iespēja šīm obligācijām atrast citu pircēju (jeb likviditāte) ir nozīmīgi zemāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
