Piemēram, nesmēķētāji nepērk cigaretes (3% no vidējā patēriņa groza), pārliecināti riteņbraucēji – degvielu (5%), veģetārieši – gaļu (5%). Un katram vēl ir savs iemīļotais biezpiena sieriņš. Pat cenu kāpuma laikos vienmēr var atrast kādu produktu, kura cena ir samazinājusies. Piemēram, Covid-19 pandēmijas sākumā pieauga griķu cena un saruka degvielas cena. Tā kā produktu cenas bieži mainās pretējos virzienos, katrs no mums saskaras ar visai atšķirīgu dzīves dārdzības kāpumu. Tāpēc inflācija ir nevis visiem viena, bet katram sava.
Bet, vai ir tā, ka preces un pakalpojumi, kurus ikdienā iegādājas pensionāri, sadārdzinās straujāk? Ja tā, tad varbūt vecuma pensiju indeksācijā būtu jāizmanto nevis oficiālo inflāciju, kas rēķināta pēc "vidējā Latvijas iedzīvotāja patēriņa groza", bet "pensionāru inflāciju"? Citādi var sanākt, ka pie pensijas pieliktā nauda nemaz nekompensē pensionāru iegādāto produktu sortimenta cenu pieaugumu.