Finanšu eksperti vērš uzmanību uz jaunu krāpniecības tendenci Lietuvā – sakarā ar ievērojamu pārdošanas apjomu kritumu pandēmijas laikā tirdzniecības uzņēmumi saskaras ar fiktīvu pasūtījumu pieaugumu. Lai būtu vieglāk pārdzīvot krīzi, uzņēmumu vadītāji mēdz pieņemt pasūtījumus no jauniem klientiem, ar kuriem iepriekš nav sadarbojušies. Šādu "klientu" vidū mēdz būt krāpnieki, kas organizē plaša mēroga uzbrukumus uzņēmumiem, pasūtītās preces pārdodot melnajā tirgū. Lai izvairītos no Lietuvas negatīvās pieredzes, arī Latvijas uzņēmumiem jābūt vērīgiem un pandēmijas laikā īpaši jādomā par tirdzniecības darījumu drošību, stāsta Kaspars Barons, faktoringa kompānijas "Factris" izpilddirektors Latvijā.
Riska zonā – mazie un jaunie uzņēmumi
Kā liecina "Factris" pieredze Lietuvā, lielākam krāpniecības riskam ir pakļauti mazāki un tirgū jauni uzņēmumi, kuru īpašnieki vai direktori nav gatavi lielākam riskam un, pašiem nezinot, var apstiprināt fiktīvus pasūtījumus. Mazo uzņēmumu pārstāvjiem nereti trūkst pieredzes klientu analīzē. Arī jaunajiem uzņēmumiem bieži nav negatīvas pieredzes norēķinu jomā, tāpēc viņi biežāk nonāk krāpnieku slazdos.
Fiktīvu pasūtījumu scenāriji, pēc "Factris" datiem, mēdz būt dažādi.
Viens no skaidriem signāliem, ka klients varētu nebūt godīgs, ir atteikšanās veikt avansa maksājumu pat par nelielu pirmo pirkumu un prasība atlikt maksājumu. Protams, ja klients ir zināms biznesa partneris, tā var būt standarta prakse, īpaši attiecībās ar lielajiem klientiem, taču īpaša uzmanība jāpievērš maksājuma atlikšanas piešķiršanai jaunajiem klientam.
Tāpat jābūt vērīgiem, ja klients preču piegādes laikā pēkšņi pieprasa mainīt noliktavas piegādes adresi, kas nepieder tieši uzņēmumam un pēc piegādes apstrīd produktu saņemšanas faktu.
Krāpnieki Lietuvā bieži izmanto arī esošos klientus ārzemēs, kuru aizsegā viltus pasūtījumus veic viņu vārdā. Ir vēl viens scenārijs – krāpnieki piesavinās klienta direktora identitāti un viņa vārdā organizē viltus pasūtījumus.
Zaudējumi daudzu desmitu tūkstošu apmērā
Krāpšanas slazdā nonākušo uzņēmumu finanšu zaudējumi Lietuvā, pēc "Factris" datiem, ir no 10 līdz 40 tūkstošiem eiro. Zaudējumi parasti ir atkarīgi no pārdevēja riska tolerances līmeņa un kredītriska pārvaldīšanas prakses.
Lielie uzņēmumi biežāk izmanto tirdzniecības kredītlimitu sistēmu, kas nodrošina zemu tirdzniecības kredītlimitu pirmajiem pasūtījumiem. Visbiežāk jaunajiem klientiem tiek piemērota priekšapmaksas sistēma, līdz tiek izveidota laba sadarbības prakse. Lielie uzņēmumi arī biežāk izmanto tirdzniecības kredītu apdrošinātāju pakalpojumus, kas novērtē klienta maksātspēju un pasargā no krāpšanas riska.
Tomēr jāatceras, ka apdrošināšana neaizsargā pret fiktīviem pasūtījumiem, tāpēc pārdevējiem noteikti ir jāsazinās ar oficiāli nodarbinātajiem apdrošinātā klienta darbiniekiem. Mazāki uzņēmumi, kā redzam no prakses, biežāk mēdz uzņemties lielāku risku, lai pēc iespējas ātrāk palielinātu pārdošanas apjomus. Šādiem uzņēmumiem pat neliels zaudējums var nopietni ietekmēt uzņēmējdarbības nepārtrauktību.
Svarīgākais – nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un pārbaudīt informāciju
Krāpnieki savus uzbrukumus parasti plāno ļoti uzmanīgi. Viņi ir labi sagatavoti, tāpēc labākais padoms uzņēmumiem ir nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Ir jānovērtē pat vismazākie riska faktori un jāreaģē uz katru nestandarta apstākli. Lai pēc iespējas efektīvāk pasargātos no krāpšanas, jāmācās no kaimiņvalsts Lietuvas kļūdām un jārīkojas šādi:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
