Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par šobrīd tik populāro ilgtspējības tēmu, proti par ESG (Environmental. Social. Governance (Vide. Darbinieki un sabiedrība. Pārvaldība)) aspektiem. Bet kādi ir argumenti uzņēmumam tos ieviest ikdienas praksē, tērējot tam savus laika un finanšu resursus?
Sākotnēji potenciāli ieguldījumi šķietami pārsniedz ieguvumus – investīcijas ilgtspējas uzlabošanā palielina izmaksas, tādējādi samazinot peļņu, kā arī potenciāli novērš uzmanību no pamatbiznesa. Taču, apdomājot šo jautājumu uzmanīgāk, varam nonākt pie secinājuma, ka ilgtermiņā uzņēmums var gūt gan lielāku peļņu, gan samazināt vairākus riskus, piemēram:
Ar labu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību var sasniegt augstāku partneru uzticību un efektīvāku uzņēmuma vadības darbību, kas noved pie labākiem finanšu sniegumiem;
Nodrošinot darbiniekiem labākus darba apstākļus, iespējams noturēt labākus talantus, kas, savukārt, arī sekmē finanšu rezultātu uzlabošanu;
Domājot par kopējās sabiedrības labklājību (ziedošana, publiskās iniciatīvas), iespējams panākt reputācijas uzlabošanu.
Vienīgais faktors, kas varētu būt pretrunā ar uzņēmējdarbības mērķiem, ir vides faktors. Jo, protams, importēt preci no Ķīnas, ir daudz lētāk, nekā no Eiropas un par CO2 šajā gadījumā netiek domāts. Un kuģu īpašnieki neaprīkos savu floti ar dzenskrūvēm, kas ir krietni mazefektīvākas ekspluatācijā, tikai tāpēc, lai samazinātu zemūdens trokšņu piesārņojumu, kas ir ļoti kaitīgi okeāna iemītniekiem. Dažreiz tomēr ir iespējams panākt "win-win" situāciju, kad uzņēmums samazina savas izmaksas, vienlaicīgi pozitīvi ietekmējot vidi, piemēram ieguldot energoefektīvākās ierīcēs (apgaismojumā vai ražošanas iekārtās) vai rīkojot "Zoom" attālinātas konferences vai tikšanos, krasi samazinot darbinieku lidojumu skaitu. Bet kopumā vide ir tas faktors, par ko būtu jādomā regulētājiem.
Taču finanšu sektors, negaidot regulējošo institūciju rīcību, jau vairākus gadus pievērš uzmanību ESG pusei, padarot finanšu resursus pieejamākus uzņēmumiem, kas savā darbībā ņem vērā arī ESG aspektus. Kā atzīst Baltijas finanšu sektora pārstāvji, jau pašlaik ESG faktori spēlē nozīmīgu lomu, pieņemot lēmumu par kapitāla aizdošanu vai ieguldīšanu uzņēmuma pašu kapitālā: 46% no respondentiem atzīst, ka veic ESG novērtēšanu visiem ieguldījumiem un vēl 35% veic ESG ierobežotu pārbaudi, detalizētāk skatoties kritiskākas nozares vai attiecīgus faktorus (piemēram, korporatīvās pārvaldības kvalitāti)1. Galvenā motivācija iekļaut ESG vērtēšanā "lauvas tiesai" respondentu (73%) ir pārliecība par to, ka par ESG domājošie uzņēmumi var sniegt augstāku pievienoto vērtību, kas izpaužas arī kā potenciālā riska ierobežošana. Pārsteidzošs fakts, kas izkristalizējās aptaujas rezultātā, ir tas, ka kopējā uzņēmumu vērtējumā ESG faktoriem piemīt ļoti liels svars, t.i. vidēji 40% no visiem kritērijiem. Vislielāko svaru ESG faktoriem piešķir tieši bankas, ap 46% no kopēja vērtējuma. Potenciāli pašlaik lielāks fokuss tiek likts tieši uz pārvaldības faktoru, taču tuvākajā laikā, regulatoru prasību un globālo tendenču ietekmē, sociāli un vides faktori kļūst tikpat nozīmīgi.
Līdz ar to var secināt, ka kapitāla piesaiste kļūs arvien grūtāka tiem uzņēmumiem, kas nespēs adekvāti ieviest un atklāt informāciju par to sniegumu attiecībā uz ESG kritērijiem. Un pretēji, uzņēmumi, kam rūp laba pārvaldība, darbinieku un sabiedrības labklājība, kā arī ietekmes uz vidi mazināšana, ilgtermiņā ne tikai spēs gūt lielāku peļņu, bet arī saņemt lētāku finansējumu. Kā pierāda pētījuma2 rezultāti, uzņēmumi seko globālām tendencēm un spiedienam vairāk domāt par ESG un līdz ar to liek ieinteresēto pušu intereses savās misijās: pašlaik to dara 90% Baltijas un Austrumeiropas uzņēmumu, kamēr gandrīz dekādi atpakaļ to darīja tikai 34% uzņēmumu.
Šī tendence noteikti vērtējama pozitīvi un gribas ticēt, ka tā realizējas konkrētās darbībās ar mērķi uzlabot uzņēmuma ilgtspēju. Korporatīvajā vēsturē ir daudz gadījumu, kad uzņēmumi mēģina ieekonomēt, ignorējot ESG aspektus savā darbībā. Bieži tas rezultējies ne tikai ievērojamos finanšu zaudējumos, bet pat traģēdijās, piemēram, eksplozija naftas platformā "Deepwater Horizon" Meksikas līcī un tam sekojošā naftas noplūdi 2010.gadā. Par vainīgiem tika atzīti "Transocean" un "BP", kuri nepietiekami bija investējuši darbinieku izglītībā un drošības tehnikā, kas noveda pie cilvēciska faktora kļūdas. Nav pārsteigums, ka šo uzņēmumu ESG reitingi jau pirms negadījuma bija ļoti zemā līmenī.
Protams, uzmanības pievēršana ESG aspektiem savā darbībā prasa uzņēmuma resursus jau šodien, bet ilgtermiņa atdeve un ieguvumi vairākās uzņēmumu darbībai nozīmīgās dimensijās rosina domāt, kas tas patiešām ir to vērts.
1. Ilze Zumente & Jūlija Bistrova, 2021. "Do Baltic investors care about environmental, social and governance (ESG)?," Entrepreneurship and Sustainability Issues, Entrepreneurship and Sustainability Center, vol. 8(4), pages 349-362, June.
2. Zumente, I.; Bistrova, J. ESG Importance for Long-Term Shareholder Value Creation: Literature vs. Practice. J. Open Innov. Technol. Mark. Complex. 2021, 7, 127. https://doi.org/10.3390/joitmc7020127
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
