Latvijā paralēli nodokļiem no tradicionālās darba algas izsenis pastāv vairāki citi nodokļu režīmi. To izcelsmes ir dažādas, tomēr pamatā visi šie režīmi ieviesti kā atbalsta aktivitātes noteiktām jomām, lai tām mazinātu nodokļu slogu un palīdzētu attīstīties. Šāda pieeja nevar darboties ilgtermiņā, jo, pastāvīgi dzīvojot šādos speciālos nodokļu apstākļos, rodas nevēlamas blakusparādības – kā no ilgstošas pretsāpju zāļu lietošanas.
Blaknes saistītas ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību, kas ietver dažādus pabalstus un pensiju. Lai ilustrētu šo jomu, izmantošu piemēru ar pensijas uzkrājumu dažādos nodokļu režīmos, pieņemot, ka par noteikta darba veikšanu cilvēks mēnesī saņem 500 eiro "uz rokas". Ja šis cilvēks ir nodarbināts pie darba devēja, kurš nodokļus maksā tradicionālā nodokļu režīmā, pensiju apdrošināšanai (pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājumam) tiek novirzīti aptuveni 125 eiro. Ja ienākumu saņēmējs izmanto autoratlīdzību un var piemērot 50% izdevumu normu, sociālās iemaksas var izvēlēties neveikt, ko autori pārsvarā arī izvēlas. Šādā gadījumā pensijai tiek novirzīti tikai 28 eiro, ko nomaksā autordarba pasūtītājs. Līdzīgā situācijā būtu arī saimnieciskās darbības veicējs, tikai šos 28 eiro maksātu pati persona no saviem līdzekļiem. Tas pats attiektos arī uz patentmaksas maksātājiem un mikrouzņēmumu nodokli maksājoša uzņēmuma darbiniekiem, tomēr kopš gada sākuma šo režīmu izmantošana ir būtiski ierobežota. Patentmaksa pieejama tikai personām, kuras saņem vecuma pensiju, vai 1. un 2. grupas invalīdiem, bet mikrouzņēmumu nodokli var maksāt saimnieciskās darbības veicējs tikai par sevi, nevis par saviem darbiniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
