Vilnis Debesnieks: Elektroauto – nākotne, kam gatavoties jāsāk šodien  (20)

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. [2] Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Pirmkārt, šobrīd lietotājiem pieejams ļoti plašs piedāvājums: teju katrs auto ražotājs ir radījis savu elektroauto modeli un dažs – pat vairākus. Otrkārt, pēdējā laikā pieejams arvien vairāk informācijas, jo dažādos forumos un diskusijās, raidījumos un podkāstos tiek detalizēti iztirzātas elektroauto priekšrocības un trūkumi. Treškārt, attīstās infrastruktūra – uzlādes staciju kļūst arvien vairāk, un daudzas valstis paplašina uzlādes staciju tīklu, jo nepietiekamas uzlādes iespējas bija viens no galvenajiem argumentiem, kas atturēja potenciālos pircējus no elektroauto iegādes. Visbeidzot, auto ražotāji strauji apgūst šo nišu, jo Eiropas Komisijas uzņemtais klimatneitralitātes kurss tiem nosaka stingrus CO₂ emisiju samazinājuma politikas standartus. Tā kā elektroauto izmešu daudzumu samazina par 100%, ražotāji ir ieinteresēti stimulēt to pārdošanu ar dažādām informatīvām un atlaižu kampaņām. Īsi sakot, šobrīd elektroauto ir modē, kļūstot arvien jaudīgāki, ietilpīgāki un ērtāki, toties cenas, piedāvājumam augot, samazinās.

Un te nonākam pie viena no galvenajiem stimula instrumentiem elektroauto segmenta attīstībai, kas beidzot iezīmēts arī Latvijas plānos: daudzās valstīs pastāv dažādas atbalsta programmas vidēji 4000–6000 eiro apmērā jauna elektroauto iegādei, kā arī nodokļu atvieglojumi elektroauto īpašniekiem. Nav tā, ka cilvēki negribētu braukt ar elektroauto. Tomēr tas ir dārgāks par auto ar iekšdedzes dzinēju, kas daudzus attur no šādas izvēles, un paredzams, ka atbalsta programma šo plaisu mazinās. Ja pirmie elektroauto pircēji bija galvenokārt privātpersonas, kas iegādājās šādu automašīnu tīrās intereses pēc kā otro vai trešo auto ģimenē, šobrīd elektroauto arvien biežāk izvēlas uzņēmumi konkrētu funkciju īstenošanai: piegādes veikšanai, kā koplietošanas transportu klientiem vai savam uzņēmumam, kā mārketinga instrumentu. Tāpēc svarīgi, lai topošais atbalsts būtu pieejams ne tikai privātpersonām un valsts vai pašvaldību iestādēm, bet arī uzņēmumiem. Ņemot vērā globālo pieprasījumu pēc elektroauto, kas ietekmē piegādes termiņus, atbalsta pieejamības termiņam jābūt pietiekami lielam, lai sasniegtu VARAM izvirzītos mērķus.

Ja līdz šim elektroauto īpašnieka tēls bija situēts pircējs ar privātmāju, šobrīd elektroauto iegādājas arī tie, kam nav iespējas ierīkot savu privāto uzlādes staciju. Pilsētā uzlādes iespējas ir, un, arī dodoties garākā ceļā, uzlādes iespējas būs! Latvijā ir pietiekami daudz uzlādes vietu, lai nenāktos palikt uz ceļa ar tukšu akumulatoru. Tomēr šī infrastruktūra noteikti ir jāpaplašina daudz straujāk, nekā tas līdz šim ir noticis, lai atvieglotu autovadītājiem maršruta plānošanu. Pilnīgi noteikti pozitīvu efektu dos Ministru kabineta noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"" 5.1 Prasības elektromobilitātei, kas paredz, ka publiskās ēkās ar vairāk nekā desmit autostāvvietām jābūt vismaz vienam elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktam, bet katrai piektajai automašīnu stāvvietai jāparedz kanāli elektrības kabeļiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu ierīkot elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus.

Nav noslēpums, ka daudzi izvēlas elektroauto tieši ekoloģiskā aspekta dēļ. Kaut arī elektroauto ražošana prasa noteiktus enerģijas resursus, visā auto dzīves ciklā elektroauto tomēr ir videi draudzīgāks nekā automašīna ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt pilsētā, kur ir regulāri sastrēgumi un blīvāka satiksme, tas ir arī gaisa kvalitātes uzlabošanas jautājums. Jaunākās tehnoloģijas arī ļauj pietiekami labi pārstrādāt lielāko daļu nolietota akumulatora elementu. Daudzās Eiropas pilsētās noteikta t. s. "zaļā zona", kurā atļauts iebraukt tikai transportlīdzekļiem, kas rada niecīgu izmešu apjomu vai nerada izmešus nemaz. Latvijā pagaidām tādu noteikumu nav, taču, redzot, ka sākam sekot citiem ES valstu piemēriem, iespējams, varēsim sagaidīt šādu risinājumu arī Latvijā.

Jaunais "BloombergNEF" pētījums prognozē, ka elektroauto ražošana, vēlākais, no 2027. gada Eiropā būs lētāka nekā fosilā kurināmā transportlīdzekļi visos vieglo transportlīdzekļu segmentos, savukārt līdz 2035. gadam visā Eiropas Savienībā elektroauto varētu sasniegt vidēji 85% no jaunā pārdošanas apjoma un pat 100%, ja likumdošana paredzēs stingrākus transportlīdzekļu izmešu samazinājuma mērķus un atbalstu uzlādes infrastruktūrai. [3] Vienkārši sakot, elektroauto vai vismaz hibrīdus ražot būs izdevīgāk, un piedāvājums klimatneitrālu transportlīdzekļu segmentā kļūs arvien plašāks. Lai gan Latvijā auto neražojam, mums nāksies iet kopsolī ar šiem lēmumiem un pielāgoties realitātei, kas mainīsies arvien straujāk. Domāju, tā diena, kad elektroauto iegādāties būs lētāk nekā mašīnu ar iekšdedzes dzinēju, nav aiz kalniem. Taču mums jābūt tam gataviem, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, lai nedaudz apsteigtu notikumus, nevis dzītos tiem pakaļ.

[1]https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-strada-pie-atbalsta-mehanisma-elektrotransportlidzeklu-iegadei

[2] Ria.com Marketplaces pētījums

[3] https://www.transportenvironment.org/sites/te/files/publications/2021_05_05_Electric_vehicle_price_parity_and_adoption_in_Europe_Final.pdf