Katra jauna tehnoloģija sper soli uz priekšu cilvēces civilizācijas vēsturē, šobrīd dzīvojam jau 4. industriālās revolūcijas laikmetā, kad "Google" atver pasauli tādā pašā veidā kā radio to izdarīja pirms astoņdesmit gadiem. Mūsdienu ētisko problēmu uzmanības centrā joprojām ir dati. Internets ir pirmā lieta, ko cilvēce ir uzbūvējusi un ko cilvēce nesaprot, lielākais anarhijas eksperiments, tā 21. gadsimta sākumā rakstīja kāds no zinātņu ekspertiem. Šī brīža izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp tehnoloģisko inovāciju iespējām, sabiedrības uzvedību un pārliecību par ētiskumu un drošību digitālajā vidē.
Ētiska un atbildīga nostāja izriet no fakta, ka digitālajā vidē pieņemtie lēmumi ir netieši pieņemti citu cilvēku vārdā – to, kurus parasti sauc par "galalietotājiem". Ētikas kontekstā aizvien biežāk parādās gadījumi sociālajos tīklos un citās elektroniskā biznesa platformās par informācijas nelikumīgu uzmantošanu vai darījumu necaurspīdīgumu, kas diskreditē digitālo pasauli.
Pētījumi liecina, ka cilvēkiem par tehnoloģijām ir ļoti dažāda izpratne. Tikai trešdaļa cilvēku apzinās, ka par viņiem ir savākti dati, kurus viņi nav izvēlējušies kopīgot, savukārt ceturtdaļai sabiedrības nav ne jausmas, kā uzņēmumi digitālajā vidē pelna naudu. "Google" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Šmits savulaik izteica stingru brīdinājumu par personas datu daudzumu, ko cilvēks atstāj internetā, un pauda domu, ka daudzi cilvēki kādu dienu būs spiesti mainīt savu vārdu, lai izvairītos no kiberpagātnes. Sociālo tīklu biznesa modelis it kā kļūdas pēc skaidri nenošķir sociālās attiecības no iespējas piekļūt personiskajai informācijai, ko bieži ievāc bez lietotāju piekrišanas vai pat zināšanas par tādu iespējamību.
Šī jau sen ir digitālās ekonomikas uzņēmumu "zelta raktuve". Izmantojot personisko informāciju, reklāma tiek piedāvāta vai pārdota, pamatojoties uz apkopotās, tik personiskās informācijas analīzi. Tieši šajā brīdī komerciālās pieejas interešu konflikts ir balstīts uz mūsu pašu digitālajā vidē sniegto informāciju, neaizsargājot mūsu privātumu vai mūsu labklājību, bet palielinot uzņēmuma ekonomisko vērtību.
Tomēr jau šobrīd ir vērts ņemt vērā, ka nākotnes harmonija digitālā sabiedrībā pastāvēs tikai ētiskos ietvaros, kuras mērķis ir uzticības un taisnīguma sadarbības modelis starp cilvēkiem un mašīnām, neatkarīgi no cilvēka mentālām spējām un mākslīgā intelekta robežām kāda uzdevuma izpildē. Bijušais pasaules šaha čempions Garijs Kasparovs ir paudis brīnišķīgu viedokli par to, ka "mums nevajag mazāk tehnoloģiju, mums vajag labākus cilvēkus". Tehnoloģiju uzmanības centrā jābūt vienīgi tādiem pasākumiem, kas spēj uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un tādu problēmu risināšanu, ko cilvēka fizisko un intelektuālo spēju ierobežojumi neļauj realizēt. Informācijas sistēmu jomā produktu vai pakalpojumu sniedzēji, kuri atbalstīs digitālās platformas, kas balstītas uz ētiku, drošību un ilgtspējību, nākotnē panāks izteikti lielāku klientu lojalitāti un darbinieku piederības izjūtu uzņēmumam, tādā veidā paaugstinot konkurētspēju. Ētikas atbildība tuvā nākotnē kļūs par uzņēmumu konkurētspējas nozīmīgu faktoru.
Šobrīd ētikas jautājums digitālajā saziņā ir ieguvis diezgan pārliecinošu ekonomisko un sociālo dominanci, jo nav noslēpums, ka informācijas tehnoloģijas nav simtprocentīgi uzticamas, jo ir neaizsargātas pret neredzamiem un neparedzamiem uzbrucējiem. Šeit var runāt, gan par tiešiem iebrukumiem digitālajā vidē, lai pilnībā izjauktu kāda pakalpojuma norisi, gan par digitālo uzbrucēju ļaunprātīgi simulētiem disfunkcionāliem pasākumiem, kuru skaits pandēmijas ietekmē ir strauji pieaudzis. Tādu vai citādu iemeslu dēļ, situāciju piemēri, kas ir saistīti ar vieglu datu un informācijas pieejamību par patērētājiem un ekonomiski aktīvām organizācijām, kā arī viltus ziņu ģenerēšanu ekonomiskajā un privātajā kontekstā, attaisno ētikas un sociālās atbildības nozīmi digitālajā vidē.
Kibernoziedznieki ir novirzījuši savu darbību uz mazāk aizsargātiem mērķiem, piemēram, personas datu zādzība tirdzniecības veicināšanai kā iespējami jaunu ienākumu avotu. Palielinoties globālajai politiskajai spriedzei, pieaug arī kiberuzbrukumu skaits bez tiešas finansiālas motivācijas no uzbrucēju puses. To varētu raksturot kā politiski motivētas apzinātas kibermanipulācijas, kas vērstas pret iespējamo pretinieku stratēģiskajiem projektiem. Princips ļoti vienkāršs: tas tiek veikts ārējā teritorijā ar salīdzinoši nelielu tehnisku piepūli un kļūst par jūtīgu traucējumu sabiedriskajā dzīvē. Piemēram, pēdējā laikā enerģijas un telekomunikāciju nodrošinātāji arvien vairāk nonāk kiberuzbrucēju uzmanības lokā. Saprotams, ka pēc dažām kibernoziedznieku izraisītām elektrības pārtraukuma dienām visa valsts sabiedriskā dzīve būtu apstājusies, kas drīz vien izraisītu pilsoņu nemierus un nopietni sabojātu uzticību valstij.
Pētījumi liecina, ka mūsdienās strauji pieaug sabiedrības prasība pēc tehnoloģiju uzņēmumu lielākas atbildības. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valdībai vajadzētu aktīvi rīkoties, lai uzņēmumi godīgi izturētos pret klientiem, darbiniekiem un sabiedrību. Tiek izteikti arī citi vērā ņemami aspekti par cilvēku vispārējo sajūtu attiecībā uz dažādām mūsdienu sabiedrības norisēm un, proti, internets ļoti pozitīvi ietekmē mūsu kā indivīda dzīvi, taču cilvēki ir mazāk pārliecināti, ka tas ir labs sabiedrībai kopumā.
Sociālās un ekonomiskās izmaiņas digitalizācijas ietekmē sabiedrībā ir dziļas, un lielākā daļa tehnoloģiju fanu tās pat neapzinās. Maz ticams, ka viss, kas notiek ekonomiski un sociāli ārpus ētikas ietvariem, laika gaitā varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā. Digitālās pasaules iespējām ir jābūt ētiskām un labas gribas pamatotām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
