Lilita Trūpa: IT speciālistu trūkums nozarē un pieprasījums turpina augt  (9)

Līdz ar tehnoloģiju attīstību, visā pasaulē turpina pieaugt pieprasījums pēc dažādiem augsta līmeņa IT speciālistiem. Pašlaik vienā no populārākajiem personāla atlases portāliem "CV‑online Latvija" ir 838 vakances informācijas tehnoloģiju nozarē. Salīdzinājumam, piemēram, tieslietās – tikai 89. Apkopotie dati liecina, ka informācijas tehnoloģiju nozare šogad ir viena no pieprasītākajām darba tirgū.

Arī Ekonomikas ministrijas sagatavotās ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz pat 2040. gadam, paredz dažādu tehnoloģiju un inovāciju plašāku izmantošanu ikdienā, un līdz ar to arī pieprasījumu pēc kvalificētiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Taču pat pie salīdzinoši augstā IT nozares atalgojuma līmeņa, Latvijā jau šobrīd ir grūti apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc šīs nozares speciālistiem, īpaši programmētājiem. Ikvienam IT uzņēmumam personāla atlase ir liels izaicinājums – īpaši grūti atrast vadošos programmētājus, taču vajadzīgi arī jaunie speciālisti, kas gūst pieredzi un līdz tiem izaug.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās šogad studē 7600 jeb 9,6% studentu, un skaits šogad pieaudzis par 4,1%. Tas priecē, taču absolventu ir krietni mazāk. Ik gadu studijas informācijas tehnoloģiju jomā pabeidz ap 700 jauno speciālistu, tomēr šis skaits krietni atpaliek no tā, kas nepieciešams, lai IT jomu Latvijā paceltu kvalitātē, kas tuvojas pasaules līmenim. Šo jomu salīdzinoši retāk izvēlas studēt sievietes, kuras tehnoloģiju nozarē joprojām ir mazākumā. Pēc CSP absolventu monitoringa rezultātiem, IT bakalaura programmu studijās tikai viena ceturtā daļa studentu ir sievietes. Iespējams, šajā ziņā vēl pastāv stereotipi par to, kas tad patiesībā ir IT joma. Pretēji izplatītajam stereotipam par tehnoloģijām kā izteikti vīrišķīgu jomu, daiļajam dzimumam tajā ir lieliskas iespējas un potenciāls. To pierādījušas arī vairākas šīs nozares profesionāles, kas, starp citu, jau otro gadu organizē vēstnešu un mentoru iniciatīvu "Riga TechGirls" ar mērķi palīdzēt sievietēm iekļauties informācijas tehnoloģiju nozarē. Jo IT nav tikai programmēšana, IT darbiem ir vajadzīgi gan projektu vadītāji, gan lietotāja pieredzes, dizaina domāšanas un vēl daudzi citi speciālisti.

Varbūt, lai jaunieši būtu labāk sagatavoti IT studijām, pārmaiņas nepieciešamas jau skolas laikā. Ik pa laikam izskanējis viedoklis, ka programmēšana varbūt būtu jāmācās visiem skolēniem Latvijā, pat, ja tāpēc būtu jāatsakās no kādas citas mācību stundas. Tas varētu būt izaicinājums arī interešu izglītībai – starp deju un zīmēšanas nodarbībām piedāvāt arī tehnoloģiju apgūšanu. Varbūt, lai motivētu jauniešus studēt IT programmās, sekmīgiem studentiem jau no pirmā mācību gada būtu jāmaksā stipendija vidējās nozares algas apmērā. Acīmredzami jādomā arī par nozares atbalstu jauno speciālistu apmācībām, un IT uzņēmumi šajā ziņā jau rosās. Arī Nacionālā attīstības plāna "Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam" uzsvērts, ka zemais IT speciālistu darbaspēka īpatsvars valstī kavē digitalizāciju un produktivitāti. Tādēļ šajā rīcības virzienā paredzēti vairāki risinājumi, tostarp plāns pielāgot pašreizējās mācību programmas atbilstoši mūsdienu un nākotnes profesiju veicamajiem uzdevumiem digitālās transformācijas jomā.

Jaunieši jebkurā vakanču portālā var pārliecināties, ka darbs šajā nozarē ir ļoti labi apmaksāts. Otrkārt, šo darbu ir salīdzinoši vieglāk apvienot ar privāto dzīvi, jo tehnoloģijas ļauj strādāt gan attālināti, gan brīvākā režīmā un, dzīvojot Latvijā, strādāt ārzemēs. Treškārt, labu speciālistu šajā nozarē trūkst, tādēļ IT diploms kabatā pašlaik var būt vērtīgāks par kādu citu.