Nenoliedzami lielu ietekmi uz daudzu Eiropas biznesu dzīvotspēju vai pat izdzīvošanu atstājis valdību sniegtais atbalsts līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, algu subsīdijas, nodokļu atvieglojumi utt. Tas palīdzējis daudziem noturēties virs ūdens, gaidot labāku laiku biznesa restartēšanai. Gada laikā maksājumu plaisa Eiropā jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu samazinājusies. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā, kur tā samazinājusies no 18 uz 9 dienām publiskajā sektorā un no 16 uz 11 dienām privātajā. Tomēr valdību subsīdijas var neparādīt patieso ainu, kāda pavērsies pēc pandēmijas atkāpšanās, jo tirgus situācija būs mainījusies un ne visiem izdosies atjaunot savu uzņēmējdarbību iepriekšējos apjomos, tāpēc bažas par naudas plūsmu joprojām saglabājas.
Lielākā daļa respondentu norāda, ka viņi nekad nav bijuši tik norūpējušies par savu parādnieku spēju maksāt, prognozējot maksājumu kavējumu palielināšanos nākamā gada laikā un situācijas pasliktināšanos pēc tam, kad būs sasniegti Eiropas Savienības noteiktie limiti valsts atbalstam uzņēmējiem. Visticamāk brīdī, kad valsts atbalsta shēmas tiks pārtrauktas, varam sagaidīt kavēto aizdevumu pieaugumu un daudz lielāku nepieciešamību pēc atbalsta uzņēmumiem neatmaksāto parādu piedziņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
