Laikapstākļi maija sākumā bija vēsi, tomēr gaisa temperatūra mēneša vidū nedaudz palielinājās. Tas atstāja ietekmi uz "Nord Pool" reģiona kopējo pieprasījumu, kas bija par 4% lielāks nekā 2020. gada maijā. Lai gan šomēnes laikapstākļi bija nokrišņiem bagātāki, ūdens rezervuāru aizpildījums Ziemeļvalstīs bija tikai par 2% virs normas līmeņa. Hidroizstrāde samazinājās par 1%, salīdzinot ar aprīli.
Svarīgs elektroenerģijas cenu ietekmējošs faktors maijā bija vēja staciju izstrādes apjoma kritums par 34%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, un par 6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju. Turklāt maijā Ziemeļvalstīs aktīvi norit atomelektrostaciju ikgadējā apkopes darbu sezona, kas mazināja atomelektrostaciju izstrādi. Ciešas tirgus integrācijas apstākļos Baltijas elektroenerģijas cenu dinamiku ietekmē arī cenu līmenis kaimiņvalstīs. Enerģijas plūsmas no Somijas bija par 14% zemākas, tajā pašā laikā plūsmas no Krievijas pieauga par 49%, bet enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 apgabala saglabājās aprīļa līmenī, un maijā ietekmēja Lietuvas tirdzniecības apgabala cenu, kas bija augstākā starp Baltijas valstīm.
Hidroloģiskā situācija ietekmējusi elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu
Svarīgs elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu noteicošais faktors maijā bija arī Ziemeļvalstu hidrobilances rādītāja svārstības. Mēneša pirmajā pusē tika novērota samazinājuma tendence līdz -1,3 TWh, bet mēneša vidū, aizsākoties sniega kušanai Ziemeļvalstu kalnos, hidrobilance pieauga līdz 3,3 TWh, mēneša beigās nokrītot līdz 0,3 TWh. Sniega krājumi Ziemeļvalstīs samazinājās par 23%, salīdzinot ar aprīli, un ir zemāki par normu. Maijā nākotnes kontraktu cenu kustību ietekmēja arī izejvielu un kvotu tirgus cenu dinamika.
Atskatoties uz iepriekšējo mēnesi, elektroenerģijas sistēmas jūnija nākotnes kontraktu (Nordic Futures) vidējā cena maijā pieauga par 22% līdz 36,59 EUR/MWh. Sistēmas 2021. gada 3. ceturkšņa kontrakta vidējā cena pieauga par 19% līdz 35,36 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena mēneša beigās bija 41,95 EUR/MWh. 2022. gada sistēmas futures vidējā cena maijā pieauga par 16% un bija 32,03 EUR/MWh, mēneša beigās kontrakta cena bija 33,95 EUR/MWh.
Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena jūnija nākotnes kontraktam palika iepriekšējā mēneša līmenī un bija 55,66 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 57,05 EUR/MWh. Latvijas 2022. gada futures cena maijā pieauga par 7% līdz 53,96 EUR/MWh, mēneša beigās kontrakta cena bija 55,20 EUR/MWh.
Baltijā pieauga elektroenerģijas pieprasījums
Maijā Baltijā tikai patērētas 2131 GWh elektroenerģijas, kas ir par 4% vairāk nekā šajā pašā periodā 2020. gadā. Elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums bija novērojams visās Baltijas valstīs. Latvijā tas pieauga par 4% līdz 572 GWh, salīdzinot ar gadu iepriekš. Šādas izmaiņas galvenokārt noteica vēsāki laikapstākļi.
Kā vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, vidējā gaisa temperatūra maijā Latvijā bija +10,6 °C, kas ir 0,8°C zem mēneša normas. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš maijā pieauga par 5 %, un patērētais elektroenerģijas apjoms bija 946 GWh. Igaunijā šomēnes tika patērētas 613 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2% vairāk nekā pagājušā gada maijā.
Maijā elektroenerģijas ražošanas apjomi Baltijā samazinājās par 13% līdz 1 182 GWh, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša datiem. Latvijā šomēnes izstrādes apjomi kritās par 19% līdz 525 GWh. Lietuvā maijā tika saražotas 338 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinot ar aprīli, samazinājās par 8%. Arī Igaunijā elektroenerģijas izstrāde saruka un bija 319 GWh, kas ir par 5% mazāk nekā elektroenerģijas izstrāde mēnesi iepriekš.
Kopējās izstrādes attiecība pret kopējo elektroenerģijas patēriņu Baltijā maijā bija 55% jeb par 8% mazāka nekā iepriekšējā mēnesī. Latvijā kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu veidoja 92%, Lietuvā šomēnes šis rādītājs bija 36%, Igaunijā tas saglabājās aprīļa līmenī — 52%.
Maijā viszemākā Rīgas TEC izstrāde kopš 2012. gada
Maijā vidējā pietece Daugavā par 8 % pārsniedza daudzgadu vidējās pieteces līmeni un bija 937 m3/s, kaut gan, salīdzinot ar aprīli, tā saruka par 24 %. Tomēr pietece saglabājās pietiekami augtā līmenī un gandrīz divas reizes pārsniedza attiecīga perioda pagājušā gada datus. Šādu pieteces līmeni nodrošināja pieaugušais kopējais nokrišņu daudzums, kas maijā par 81 % pārsniedza mēneša normu.
Maijā AS "Latvenergo" hidroelektrostacijās tika saražotas 422 GWh elektroenerģijas, kas līdz ar pieteci samazinājās par 16%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Šogad hidroelektrostaciju izstrādes apjomi bija divas reizes lielāki, salīdzinot ar 2020. gada maiju. Tikmēr elektroenerģijas izstrāde Latvenergo termoelektrostacijās bija tikai 3 GWh, un tas bija par 94% mazāk nekā martā.
Augstas ražošanas izmaksas, liela HES izstrāde, kā arī Rīgas TEC 2-1 un TEC 2-2 energobloku nepieejamība mēneša pirmajā pusē apkopes darbu dēļ noteica vismazāko maija izstrādi no 2012. gada.
Eiropas emisiju kvotu cena sasniedz jaunu rekordaugstu līmeni
"Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta cena maijā bija svārstīga, tomēr vidēji tā kāpa par 5% līdz 68,26 USD/bbl un mēneša beigās noslēdzās ar 69,63 USD/bbl.
Mēneša sākumā naftas cenas kāpumu bremzēja Indijā koronavīrusa izraisītā haosa ietekme uz pieprasījumu, kā arī OPEC+ dalībvalstu naftas ieguves pieauguma turpinājums, palielinot apjomus līdz 0,5 milj. bbl/dienā. Tomēr mēneša beigās naftas cena pieauga, ko veicināja strauji uzlabojušies ekonomikas dati no ASV, kas ir pasaules lielākais naftas patērētājs.
Maijā ogļu nākotnes kontrakta (API2 Coal Futures Front month) vidējā cena pieauga par 19% līdz 86,01 USD/t, un kontrakts noslēdzās pie augstākas cenas 93,20 USD/t.
Ogļu cenu pieaugumu aizvadītajā mēnesī galvenokārt noteica lielāks pieprasījums Āzijā, sevišķi Ķīnā. Cenu kāpināja arī piegādes traucējumi Kolumbijā, kā arī saistīto energoproduktu tirgu tendences.
Maijā (Dutch TTF) dabasgāzes jūnija nākotnes kontrakta vidējā cena pieauga par 23% līdz 24,94 EUR/MWh, mēneša beigās sasniedzot 25,20 EUR/MWh. Šādu Eiropas dabasgāzes cenu kāpumu aizvadītajā mēnesī veicināja vairāki faktori. Viens no tiem bija augstāks pieprasījums zemākas vēja elektrostaciju izstrādes dēļ. Augšupvērstu tendenci noteica arī dabasgāzes piegādes samazinājums saistībā ar ikgadējiem plānotajiem apkopes darbiem Norvēģijā. Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums saglabājas zemā līmenī, mēneša beigās tas bija 37,6%, kas ir ievērojami mazāk par iepriekšējā gada maiju — 72,8%. Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) "EUA Dec.21" cena maijā bija svārstīga, tomēr vidēji tā pieauga par 16% līdz 52,26 EUR/t.
Emisiju kvotu cenas pieaugumu maija pirmajā pusē sekmēja izteikta spekulantu interese, izejvielu cenu pieaugums un ambiciozāki Vācijas klimata mērķi. To pastiprināja arī Eiropas Komisijas viceprezidenta F. Timmermana izteikums, ka kvotu cenām ir jābūt krietni augstākām par 50 eiro līmeni, ja ES vēlas sasniegt izvirzītos klimata mērķus. Mēneša vidū Eiropas emisiju kvotas sasniedza jaunu rekordaugstu cenas līmeni — 56,65 EUR/t. Tomēr maija beigās cenas noslīdēja nedaudz zemākā līmenī, un mēnesis noslēdzās ar 51,70 EUR/t. Par iemeslu tam bija Lielbritānijas emisijas kvotu tirdzniecības shēmas darbības uzsākšana šī gada maijā, izlaižot bezmaksas kvotas, kas ietekmēja Eiropas emisijas kvotu tirgus dalībnieku pieprasījumu. Lai ātrāk un efektīvāk panāktu klimata neitralitāti, kā arī veicinātu kvotu tirgus likviditāti, tiek plānots sasaistīt Eiropas un Lielbritānijas emisiju kvotu sistēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
